866. par Lenoniem, bundzinieku samitu, izlasītajām grāmatām, Sonor bungām, vasaru, Labu Dabu un ne tikai

866.bungu diena. Aptuveni, jo pilnīgi precīza skaitīšana manā skatījumā jau 20160901_175949pazaudējusi jēgu, JO mana bungu spēlēšana un mācīšanās sen jau pārgājusi jaunā kvalitātē, virzienā, izaicinājumos un meklējumos.

fb_img_1475799824706

Tuvojoties 42 gadu atskaites punktam esmu ļāvusi savai dzīvei kardināli mainīties un viss liecina, ka tas ir tikai atkušņa sākums – viss lielais vēl sekos. Labprātīga, apdomāta izvēle ar drosmīgu skatu visā, kas notiks un nāks.

Šis ieraksts atkal ir kā atskaite=atskats pēdējo mēnešu notikumos, jo rakstīšana man sen vairs nenotiek regulāri, bet reti un lēkmjveidīgi. Iedvesma ir reta un sadrumstalota daudzās jomās. Kad uzlasu drumstalas, nesaprotu – mani tas iepriecina vai sāp.

Sākšu no jaunākā.

Bītli un Lenonu saime

Šovakar pabeidzu lasīt Sintijas Lenones grāmatu “Džons” (Cynthia Lennon “John”)); aizņēmos no pusbrāļa. Ir, ko teikt un padomāt, bet visvairāk – klausīties, piem., The Beatles un Julian Lennon rakstītās un izpildītās dziesmas.

Lai arī grāmata izdota 2005., bet latviski tikai 2010. un autore pirms gada devusies mūžībā, es šo grāmatu atklāju tikai tagad.

20161024_192114

Ik pa brīdim stāju lasīt, lai internetā uzmeklētu vecās Bītlu fotogrāfijas, biogrāfiju un konkrētas dziesmas vai intervijas. Ko lai saku… laba grāmata, man patika. Par spīti nejēdzīgajam tulkojumam labi lasījās.

Tā kā no bērnības un mammas stāstītā zinu, kāda ir muzikanta sievas dzīve, man bija ļoti interesanti lasīt – sevišķi par Bītlu pirmssākumiem, slavas alkām un bēgšanu no pārmērīgās popularitātes, noguršanu, pazaudēšanos un jaunu ceļu meklējumiem; par viņu sievu un draudzeņu sarežģīto dzīvi un uzupurēšanos.

Pastiprinātu uzmanību veltīju teikumiem par bundziniekiem, paralēli skatījos video, pētīju. Sagribējās savā repertuārā iekļaut kādas Bītlu dziesmas bungu kaverversiju – labs plāns! Tiesa gan, daži tā laika bundzinieki, atvainojos, tik smieklīgi spēlēja – kā jau mācēdami, tehniski sarežģīdami savu dzīvi, toties izdomādami daudz interesantu fillu, piem., labi skan bundzinieka darbs dziesmā “Come Together” (starp citu, Ringo ir kreilis, bet spēlē uz labroču bungu seta).

Mamma atceras, ka tad, kad mans muzikālais tētis Igors Lodziņš ar grupu (Jānis Mūrnieks pie bungām, Bruno Grinbergs uz basģitāras, Komsorgs (iesauka, ko zina savējie) uz ģitāras) bītlomānijas laikā spēlēja klubā balles, izpildot populārās melodijas – sevišķi daudz The Beatles dziesmas – sabrauca ļaudis no malu malām un burtiski gāza namu no kājām, nebija ne kur stāvēt, ne ko elpot – 300 līdz 400 cilvēki sadalījās gan zāles, gan foajē daļā, jo visiem satilpt iepretim skatuvei vienkārši nebija iespējams. Družiņņiki ņēmās nosvīduši, lai savaldītu pūli, kurā izcēlās ķildoties gribošie, sevišķi meičas no Ogres trikotāžas kombināta. Tolaik, ja kur notika balle, vienalga, cik tālu vai tuvu, visiem turp bija jādodas, ko arī stilīgie darīja. Ķegums bijusi ļoti iemīļota vieta ballēties gribētājiem.

Līdz ar to turpinu aizpildīt daļu no robiem manā muzikālajā izglītībā, bet tas nav viegli, jo lai arī ir pieejama visa iespējamā informācija par jebkuru dziedātāju, mūzikas stilu, ir grūti izfiltrēt, kas ir svarīgākais, nepieciešamākais. Pēc grāmatas izlasīšanas sadusmojos uz Joko Ono un iepazinos ar Džuliana Lenona daiļradi. Lasot uzzināju, kas ir skifls un cik raksturā sarežģīta personība bijis Džons Lenons; cik feins ir Pols Makartnijs un kāds ir Ringo Stāra īstais vārds un uzvārds. Grāmata, kurā atspoguļots daudzpusīgs, reāls skatījums uz to laiku dzīvē – mūzikā un sabiedrībā. Jā, kādam var nepatikt Sintijas emocionālais skatījums un samiernieciskums vai viņas dēla aizvainojums, bet man patiešām šī grāmata patika, jo var just, ka tiek salikti pareizie punktiņi uz visiem “i”, apgāzta jūsma un pieņēmumi vai meli, bet tā, ar stilu – angliski cieņpilni un bez dunču lidināšanas!

Lūk, dažas bildītes no pēdējos mēnešos izlasītajām grāmatām.

Protams, vislielākais pluss grāmatām “Lavandu istaba” un “Homēra odiseja”, bet tika arī citas izlasītas. He, pakļaujoties lavandām, izlasīju arī “Lavandu dārzs” – lūk, vienīgais citāts, kas vērtīgs, redzams šajā foto viducī.20160909_143206

Jauns bungu sets

Ak, laime, prieks un sapņu piepildījums – esmu sev uzdāvinājusi jaunas bungas – beidzot SAVAS! Skaists, sarkans Sonor, ko labs draugs palīdzēja attransportierēt uz sētu. UFIP hi-hat un crach-ride. Bija jāmeklē jauna bungu dislokācijas vieta, kas pagaidām atrasta, bet to gan nevar apdzīvot kā muzikanta midzeni. Nekas, tas šobrīd nav primārais.

Ir atsākusies Salaspils pūtēju orķestra sezona, un uz 11. un 13.novembri labi jāiemācās 8 skaņdarbi. Pusotra mēneša laikā esmu apbērta ar jaunām nošu lapām – ir ko mācīties. Norakstīju no kādas bungu nodarbības noderīgus bītus, ko mācos un iekļauju ikdienas treniņos.

Rudeni izbaudot

Beidzot, palaižot sevi darbmeklētāja brīvdienās jeb, kā man izskatās –  atvaļinājuma pagarinājumā, varu izbaudīt rudeni. Tas ir slapjš, krāsains, vējains un pamanāms.

Lasīju grāmatu saulrietā pludmales promenādē, ciemojos Ciblā un Ludzā pie krustmātes, uzrunāju gulbjus Salaspilī, ģenerēju idejas, sēžot uz soliņa pie baznīcas.

Darbu meklējot

Nē, nav viegli atrast darbu, ja ir trīs galvenās prasības – darbam ir jāpatīk, jābūt ar izaugsmi un ne mazāku atalgojumu, kā iepriekšgad.

Meklēju. Dodos mācīties kursos.

Vieni kursi mani iedvesmoja uzsākt savu uzņēmējdarbību, otri – pagaidām atkāpties un nopietni izvērtēt vai man ir projektu vadītāja un uzņēmēja prasmes un funktieris.

Par ziņnesi Ziedzemē, projektu vadītāja asistentu tulkošanas birojā, administratori hotelī netiku. LNB pieteicos uz mācību koordinētāju KAC, bet tur 62 cilvēku konkurence.

Man piedāvāja audzinātājas, pieskatītājas darbu arī bērnu un jauniešu centrā. Atteicu, man šobrīd pedagoģijas ir līdz kaklam. Izdedzis ir izdedzis.

Atradu darbu un radošu kolektīvu, kurā būtu gan izaugsmes iespējas, gan vērtīga pieredze, bet – nē, izdevumi pārsniegtu ienākumus + ļoti agra celšanās, darbs maiņās… Toties iepazinos ar jauku cilvēku – Lauru. Domāju, ka mūsu ceļi vēl krustosies.

collage-2016-09-23

Augusts Kristus Karaļa Kalnā

Kā ik katru gadu, arī šogad mana telšošana turpinājās, sevišķi aktivizējoties augustā. 11 dienas palīdzēju Karaļa kalnā. Būs jāsaņemas arī rudens aktivitātēm, vien telts jau salocīta līdz nākamajai vasarai. Labi, ka kalnā ir namiņš brīvprātīgajiem – nenosalšu!

5.-7.augusts 2016 Festivāls Laba Daba

Lūk, skats no malas Kārļa Arāja rakstā Laba Daba 2016 festivāla apskats

Trīs lietainas dienas, kurās netraucēja tik daudz lietus, kā saules trūkums. Sakarā ar Box It kastīšu neesamību un līdz ar to neiespējamību uzlādēt visādas ierīces, praktiski nefotografēju un nefilmēju – klausījos, baudīju, rakstīju, staigāju un pokemonus ķert pat negrasījos, jo mani tas nesaista. Apgriezu matus, satiku draugus un daudz  jauku cilvēku, ļāvos hennas tetovējumam, iegādājos sīkus niekus sev un draudzenēm, barojos gardi un ar stilu, bet galvenais – klausījos un iepazinu jaunu mūziku, iegādājos 2 jaunus CD un droši un pacietīgi devos autogrāfu medībās.

Mani pievīla mana sevišķi izmeklētā lielā telts, kurā katru rītu pamodos ar dziļām peļķēm pa perimetru, pati ar mantām dīvainā kārtā paliekot sausumā. Festivāla viesi arī kļuvuši neaprēķināmāki savā rīcībā… Kopumā vilšanās sajūta, jo pagājušogad bija jaukāk, BET – mans moto ir neko nenožēlot, tāpēc – bija o.k.!

Vienā bildē redzama netīra, apgrauzta kafijkrūze – tā Rīga mani pēc festivāla sagaidīja. Origo kafejnīcā tā apkalpo cilvēkus, kas ierodas tīros, puķainos gumijniekos un ar mugursomu un telti – tiem jau tīrus un drošus traukus nevajag!

No manas festivālu dienasgrāmatas pierakstiem:

5.aug.2016.

Vakars laukā. Žūst hennas tetovējums. Klaiņo odi, uzmācas mušas. Katrā stūrī un pagalmā skan cita stila mūzika. Pārsteidza “Pērkonvīri”, ar baudu klausījos. “Austrumkalns” atbraucis no ārzemēm – nu, nekas īpašs. Gaidu “Jauno Jāņu orķestri”, “Mantu”, deju izrādi “Ārā” un ļaušu lai “Spiritual seasons” mani pārsteidz.

Vēroju jaunās dabas saudzēšanas/atkritumu šķirošanas idejas -caurules “for cups” gudrai šķirošanai.

(Mani uzrunāja kāds jaunietis, sveicināja. Sapratu, nojautu, ka kāds no manas skolas vidusskolniekiem – tik nezinu vārdu! Ieraksti facebookā liecina, ka te atrodas vēl vismaz trīs ķegumieši.)

Atradu ēstuvi, kas kļuva par manu iemīļoto un pasūtīju gardu kafiju un violeto rimbuli (tā iesaucu krāsainās glazūrās tērptus virtuļus, jo nevarēju atcerēties vārdu “virtulis”. Mans jaunvārds ielīksmoja arī kafejnīcas personālu, sevišķi pēc manas apmierinātā klienta rakstiskās atsauksmes, kas drīz vien tika piestiprināta pie sienas!

6.aug.2106.

Lai arī rīta cēlienā lietus Labu Dabu manāmi sabiedēja, vakarpuse, šķiet, no slapjajiem mākoņiem aizmukusi. Gumijnieki šoreiz tieši laikā!

No lielākās daļas man simpatizējošo grupu izcīnīju autogrāfus. Ļāvu, lai BarberShopā man aplīdzina matus. Turpināju sevi lutināt Caffe People stendā ar labāko kafiju visumā un gardākajiem rimbuļiem. Vēlāk atklāju gardus kartpelīšus (malači, latgalieši!).

Skatos – hennas tetovējums šodien skaists, bet, ek, vajadzēja nežmiegties ar naudu un prasīt/izvēlēties to zīmējumu, kas man tiešām patika.

Naktī teltī mazliet sala, no rīta telta malas pilnas ūdens – smēlu ārā ar kausiem (nu, labi, kausu nebija – mērcēju un žmiedzu frotē dvieli).

7.aug.2016.

Salijis rīts, salijis gaiss un atkal visapkārt manā teltī ūdensatrakcijas! Šoreiz izmērcēju palagu, pidžammu un secināju, ka arī zābaki pielijuši.

Telts salocīšana bija mazā izmisumiņa apvēdīta – loki, kā gribi, bet teltsmaisā nelien! Kad beidzot to ietūcīju, maiss ievaidējās un 10 cm ieplīsa pa vīli. Secināju, ka esmu āpsis un jumtiņu pie teltspriekšas nebiju nostiprinājusi ar atsaitēm – loģika nebija nostrādājusi! Ak, tāpēc jumtelis, svoločs, bruka, krita un zvārojās!

Laba Daba bija ļoti laba, bet bikuci par slapju gan.

Busā uz Siguldu man blakus apsēdās un snauda festivāla zvērs. Zvērs visās nozīmēs – tam mugurā oranžs flīsa tīģera kombinezons – ar dubļiem notašķīts, basās kājas zandalēs nošmulētas, bet balss, runājot ar draudzeni, ko šamais uzlūkoja kā svešinieci, pikta un konkrēta: “R-r-r-r. Nēēe. Jārrrr. Mhmrr. Rrrrr.” Sak’, liec mani mierā es, zvērs, un zvērs manī un uz manis ir ļo-o-o-ti noguris, nofestivālojies, noballējies, nodziedājies, norūcies un negulējies.

Vasaras prieki laukos

Šī ir nodaļa, kurā viss pasakāms īsi – ideāla atpūta pie dabas krūts! Lasīšana, intensīva radu satikšana, peldēšanās, grāmatu lasīšana un jauka kopābūšana ar vecmāmiņu un kaķi! Vasaras laikā arī pieņēmu pirmos nopietnos, neatkarīgos lēmumus, pie kuriem nolēmu turēties un drosmīgi īstenot.

 

Bundzinieku samits

Tas ir galvenais šīs vasaras notikums – emocionālākais no visiem. Turp mani gādīgi aizvizināja Artūrs. Tā nu no ne-bundzinieku vides maniem draugiem tur bija viņš un Guna, par ko man patiess prieks. Satiku arī Kārli, bet žēl, ka Lintiņš netika. Miķeli arī nesastapu – laikam arī koncis citur bija.

Šogad Baltijas otrajā bundzinieku samitā piedalījās ap 200 bundzinieku – uz pusi vairāk, kā pagājušogad. Tik ilga un varena kopāspēlēšana nav vārdos aprakstāma, tas jāredz, jādzird, bet vislabāk – jāspēlē ar pārējiem! Protot vai mācoties spēlēt bungas, kā var nosēdēt malā, vien noskatoties – es nevarētu! Tā patiešām bija superīga sajūta, Prāta Vētras dziesmu spēlējot nonācu totālā ekstāzē – koki vien pa gaisu! Kaifs spēlēt, lūk ieskats, ko safilmējuši droni 2nd Baltic Drum Summit flash mob / 200 drummers playing “Can’ t Stop This Feeling” originally recorded by Justin Timberlake. un te vē viena šīs dziesmas videoversija no cita skatu leņķa Justin Timberlake “Can’t stop the feelings” Baltic Drum summit 2016

20160710_150521-pano

Viesu grupa The Elliotts arī nebija neko tik grandiozu rezējuši The Elliotts Bundzinieku samitā

Bungu kopritms, ko katrs bunģieris iemācījās mājās, skanēja šādi – 2nd Baltic Drum Summit – kopbīts To iešēroja Drum Brothers.

Satiku gan paziņas, gan draugus. Kaifs, klausoties mana otrā bungu skolotāja sniegumā – Mareks Logins ļoti progresējis Briselē. Spēlē Mareks Logins

Pāris profesionālo fotogrāfiju kadri. Savu setu atradu pēc toma, kas ar savu zilo perlamutru spoži izcēlās dzelžu jūrā. Šajās melnbaltajās tas gan nav nezinātājam sazīmējams!

13599872_1213450238705326_2157835663974185453_n13606498_1213450158705334_5352649316168535662_n

Paldies jāsaka Bungu skolas vadonim Andžejam Graudam par šāda pasākuma organizēšanu jau 2.gadu! Protams, ir idejas, kā šo pasākumu uzlabot, jo šogad bija gan savi plusi, gan mīnusi.

Labais –  apsargāta bungu izkraušanas vieta, plašs repertuārs, dzīvā mūzika uz skatuves, daudz un lieli skaļruņi kontrolei, tribīnes skatītājiem, bundzinieku paraugdemonstrējumi, drum battle, samita krekliņi un cepures, neliela tirgošanās.

Uzlabojamais – Ghetto Games teritorijā īpaši nebija, ar ko nodarboties līdzbraucējiem, koncerta gaidītājiem. Bundzinieki vēroja paraugdemonstrējumus, pētīja mūzikas piederumu stendus, bet gaidītāji no 12:00 līdz vakaram bija noguruši, skaļuma apdullināti. Ja arī paēst vai iedzert kafiju varēja doties tuvākajās ielās, uz vietas pietrūka elementārākā – ūdens, ko padzerties. Stulbi noorganizēts arī Drum Battle – pie spēlēšanas netika liela daļa gribētāju, kas jau bija savlaicīgi pieteikušies – tikko, kā ieradās. Pēc kāda principa tika sadalīti pāri, nezinu. Tas bija rūgtumiņš…, jo varēja taču vismaz paziņot par izmaiņām – sak’, sorry, ļaudis, laika maz, visi nespēlēs. Tad es būtu pieteikusies uz vietas, kad kāds cīnītājs nebija ieradies uz cīņu, jo tādas situācijas bija, bet es paklausīgi gaidīju savu izsaukšanu. Plānotā savstarpējā mainīšanās vai tirgošanās ar instrumentiem arī nenotika. Tā nu cilvēki klīda pa asfaltēto placi… Vēl viens akmentiņš, kas metams – bungu skolas jaunieši un bērni bija tā pārņemti ar bungošanu, ka nespēja ievērot noteikumus un disciplīnu – ja Andžejs teica un ar žestiem rādīja, kad jābeidz spēlēt vai grabināt starplaikos un aplaudējot, tad jādzird, jāseko – bet, nē – kā auni… beigās jau publika arī bija nogurusi no bungāšanas nevietā.

Vietas izvēle bija reizē pluss un mīnuss, jo labi, ka samits notika Rīgā, turp vieglāk un ātrāk + lētāk nokļūt , bet atmosfēras ziņā man labāk patiktu pļavā, dabā, kā redzams pagājušā gada pirmā bundzinieku samita video. Gan bildes, gan video brīvā dabā būtu jaukāki.

Lielās tumbas palīdzēja 200 bundzinieku pūlim, bet ne pilnībā – vienalga bija skaņas viļņa novēlošanās, kas radīja neprecīzs spēlēšanas skaņu.

Par mūziku, kas jāklausās

Rīgas pilsētas svētkos palaimējās klausīties leišu post-rock grupu “Music InWallved”Music InWallved – gaumīga instrumentālā mūzika. Manis safilmētais –  Music InWallved – 1 , Music InWallved – 2 Žēl, ka viņiem CD nebija. Nekas, jāklausās netā.

20160813_170811

Biju uz “Placebo” konci – jā, feini, bet – ne tik, lai mūzika mani paņemtu pilnībā. Vēroju video projekcijas un ekrānu kustību, krāsas un analizēju bundzinieka bītus.

Tad jau iedvesmojošāk bija Labā Dabā dzirdētie “Pērkonvīri”, “Dārdi”, “Manta”, Haralds Sīmanis, “Zāle” un “Stūrī Zēvele”.

20160901_131719

Bungu štelles

Prieks, ka esmu tikusi ne tikai pie bungām, bet arī pie jauniem kokiem un zvaniņiem. Guna uzdāvināja vālītes ar Muse bundzinieka autogrāfu (dirrect from UK). Bundzinieku samitā sagrābos skaidojamos kociņus treniņiem – lai ir, ko lauzt! Nu tikai jāspēlē, jo gatavojoties bundzinieku samitam vienas labās vālītes aizvālēja skaidās!20160709_150820

20160919_15054220160901_142702

Advertisements

354. Ziemassvētki

23.12.2013. Svētku nedēļas pirmdiena.

Labi darbi, kas padarīti! Vecmāmiņai māja svētkiem sakārtota, dāvaniņas rīdziniekiem sakomplektētas.

Rīgā pirmssvētku burzma – cilvēks gar cilvēku cieši berzējas.

Braucu garām Gaismas pilij un bij’ žēl, ka nebiju kājāmgājēja statusā – tāādi foto-kadri tika palaisti garām!

Vilcienā uzrakstīju dzejoli, kas vakarā jāsniedz tautai.

Idille.

Tik kluss, kluss, kluss…

Čukst svece eglītei rokās;

Cep māmiņa zeltainus raušus –

Sabirst milti priekšauta krokās.

Tētis domīgi logā raugās,

Kur aiz pakalniem apsnigušiem

Koku zaros sapinas tumsa,

Bet mēness dzied aizmigušiem.

Pie pavarda kaķītis murrā;

Bērniem krāsainas spēlītes,

Bet vecmāmiņa par Zvaigzni runā,

Kā reiz gudrie un gani pie silītes.

Tik kluss, kluss, kluss…

Ir tik labi – kā bērnībā, senāk –

Ir krāsnī iedegta guns

Un mājoklī svētība ienāk.

Tu ceri – un atveras durvis,

Tu tici – un atveras sapņi,

Tu mīli – un atveras sirds.

Nedēļa sākas ar kārtējo live – vakarā klubā Ģitāristu studijas atskaites/Ziemassvētku ieskaņas koncerts. Nebija nekāda stresa, pat ne mazākā.

Spēlējās samērā viegli; dziesmu beigās ietrāpīju precīzi. Mīnuss – ne kripatiņas nedziedāju līdzi, jo 1) bija par tumšu un nevarēja saredzēt vārdus (bet no galvas nezinu necik), 2) dziedāšana+ritms ir sarežģīts process – bija bail, ka nenojūku no ritma zīmējuma un tempa (jā, vokalizēt IR jāmācās!).

Pēc konča saviesīgā daļa, kurā labi gāja iekšā „karstā ola” jeb karstvīns un citas dziras. Protams, pa vidu un galvenokārt – dziesmas!

Kāds zinātkārs puisietis izķidāja bungu slotiņas pa sastāvdaļām – pilnīgi sabijos, ka nav pagalam! Uz mana kahona fotografējās, sēdēja, dipināja mazām kājelēm. Nepiespiestā atmosfērā patusēja savējie, bet mājās tikām neticami laicīgi – pēc desmitiem vakarā.

Labi, ka labais cilvēks vārdā fotogrāfs bija klāt – bildes ir jautras!

ImageImageImageImageImageImageImageImageImageMani ceļojumu zvaniņi skanēja dzidri!

Image

Par pasākumu komentāros un bildēs vairāk te http://www.ogresbalss.lv/?p=5527

Pirms gulētiešanas  izpušķoju savas istabas eglīti. Sākās kārtējās cīņas ar kaķi, lai neaizspēlējas, nesagāž utt!

24.12.2013. Otrdiena.

No sniega ne miņas, bet gaiss ārā gan ziemīgs. Rīts sākās ar laicīgu celšanos, bet turpinājās ar braukšanu uz Latgali, Kristus Karaļa kalna parku. Somas sapakotas ar pašu nepieciešamāko – nekā lieka, jo mašīnā vietas gaužām maz.

Ieradāmies pēcpusdienā, papusdienojām un sākām rosīties, lai viss līdz svētvakaram padarīts. Gruntīgi izsūcu, izmazgāju Ādama mājas grīdas, sevišķi uzspodrinot kopīgo vannas istabu.

ImageImageImage

Pēc jaukām, kopīgām vakariņām devāmies uz lūgšanu namu post eglīti, altāri. Kad īsi pēc pusnakts baznīcas un zakristijas grīda izmazgāta, pārņēma vairāk kā gandarījuma un prieka sajūta – tās bija piepildītība, pateicība, veselums, laime.

Klusums, miers, vienkāršība… to vēlējos, tas manim tika dots.

25.12.2013. Trešdiena.

Brīnumaina Ziemassvētku diena – saulaina, gaiša… īpaša sajūtu ziņā, jo tik jauki nekad, nekad vēl neesmu jutusies. Draudzes kopības sajūta un cilvēciska mīlestība silda. Daba kā modusies, kā no jauna piedzimusi līdz ar „katru gad’ no jauna Kristus bērniņš dzimst”.

ImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImage

26.12.2013. Ceturtdiena.

Skatos TV – LNT. Kādā svētku koncertā baznīcā dzied „Putnu balle”. Sen zināmas dziesmas, kam nemainīga vērtība. Prieks dzirdēt Ievas Kerēvicas balsi. Klausos un dzirdu, ka bungas ir, bet visu laiku nerāda un nerāda bundzinieku. Kad beidzot parāda, konstatēju, ka viņš, kā jau akustiskā koncī, klusinātā, spēlē ar slotiņām pa kahonu, citreiz pa drobeni. Patīkami klausīties, analizēt, saklausīt un saprast bungu/ritma partiju.

Pa TV3 Latvijas lepnumā uzstājas „The Sound Poets” – Jānītim aizlūzt balss, jo pasākums, kā jau vienmēr, aizkustinošs.

Dienas apģērbs – pidžama.

Dienas smarža – mandarīni un piparkūkas.

Dienas nodarbe – izgulēšanās, internets, TV, bilžu ielāde, rediģēšana; blogošana.