944. Pirms jaunā ceļa

944.

2017.gada 17.februārī,

piektdienas naktī

Stress pirms brauciena uz Angliju.

Sazinājos ar mūzikas skolotāju veblapas veidotāju Ekseterā. Ja vēlos, viņš arī man par brīvu izveidos profilu. Nezinu, tad jau redzēs, kā man veiksies – sākumā jāaklimatizējas. Pēcāk varēs atrast telpas, bungu setu un varbūt kādus skolniekus, kas labprāt apgūtu bungu spēles beisikus.

20170215_103830

Vakar apciemoju savu bungu setu – atlaidu drobenei atsperi, lai nezum, ja telpā kāds skaļi runās vai skatīsies video. Piesitu pie toma, apsedzu visu komplektu ar siltu sedziņu un sērīgi noskatījos – nezinu, cik ilgi, kamēr atkal uzspēlēšu pa visiem trumuļiem.

Ceļā ņemšu metronomu, dažus pārus bungu kociņu, Kārļa meistaroto trenažieri, bungu atslēgu, austiņas, rudimentu lapu un dažas orķestra notis. Jāpadomā, vai arī slotiņas jāņem – lidmašīnas bagāžu krāmējot katrs grams no svara.

Žēl, ka Valentīndienā orķestra diriģents bija apslimis un mēģis izpalika, tā arī pie jaunajām notīm netiku. Cerams, kāds tās ieskenēs un e-pastā iemetīs.

Lūk, 3 miglaini kadri no orķestra mēģa. Ek, man viņu pietrūks…

Advertisements

943. Balttour 2017 ieskandināts

943.

2017.gada 7.februāris,

otrdiena

Ārā burvīga ziemas diena – sals dursta degungalu, saule kutina, bet gaismas perfektas ideālām fotogrāfijām.

Galvenais februāra notikums noticis – Salaspils orķestris 7 skaņdarbus uz lielās skatuves Ķīpsalas izstāžu zālē 4.02.2017. nospēlējis! Salaspils novads piedalās Balttour

20170204_111232_1

Lai īstenotu akciju “agrā piecelšanās”, tajā bija iesaistīti 4 dalībnieki – orķestra vadītājs, modinātājpulkstenis, modinātājzvans telefonā un mamma! Visi aktīvi un secīgi zvanīja, kā rezultātā akcija notika bez aizķeršanās – pirms 8:00 biju jau pie tankštelles, kur satiku otru agro putniņu un drīz vien arī auto bija klāt.

Autobusā vēlreiz noklausījos Bītlu popūriju, bet neļāvos stresam – kā būs, būs labi, nav ko sevi kacināt!

Kad ar orķestri ieradāmies Ķīpsalas iztāžu zāles aizmugurē, tikām pie jūraszilām aprocēm. Ātri sanesām insrumentus, uzkrāmējāmies. Prožektori karsējoši un briesmīgi spoži. Vienīgais instruments, kas tika apskaņots ar 3 mikrofoniem – bungas!

Pēc koncerta skaņotājs teica – Re, es taču teicu, ka labāk skanēs ar mikrofoniem!

Sev varu ielikt vairākus plusiņus par to, ka nepazudu ne vienu reizi notīs – pratu izsekot, kurā taktī esam, pārāk nestresoju, pratu saņemties, saorganizēties, ātri atšķirt īsto nošu lapu.

Mīnusi diemžēl neizpalika – vienu reizi sasteidzu tempu (mani nolika vietā diriģenta “lē-nā-āāk!”); vienu reizi, kad spēlēju ne tik daudz pēc notīm, kā improvizēju, beidzu skaņdarbu par 1 sitienu ātrāk nekā pārējie; saklausīju savā spēlē arī vairākas tehniskas kļūmes izpildījumā.

Secinājums – kopumā ļoti O.K., bet, protams, daudz jāmācās, jāklausās konkrētās dziesmas, lai skanējums būtu plūstošāks un stabilāks.

Tā, šodien orķestra mēģis citās telpās. Show must go on.

P.S. Forši, ka bija iespēja krustu-šķērsu izstaigāt visu tūrisma izstādi. Man gan labāk patika mūsu pašu mājražotāju, uzņēmēju piedāvātais. Pasaules tūrisma izstādes daļa, manuprāt, pārāk vienveidīga, bez dizaina un stila odziņām, kā arī – briesmīgi pārpildīta – nācās pārciest daudzus sastrēgumus.

P.P.S. Lēnām un mērķtiecīgi jūku prātā, jo break out uz UK tuvojas, inerces vadīts – ar paātrinājumu. Par to, protams, manā otrā blogā – Kate Travels.

939. gatavošanās koncim Ķīpsalā un laiskie sniega sliņķi

939.

2017.gada 1.februāris, trešdiena

Vēl jāapstrādā janvāra skaistākās ziemas bildes, taču tas paņem daudz laika un šobrīd nav primārais uzdevums manā plānā. Lūk, dažas no galerijas, kas pilnā apmērā skatāma winter paintings in January, bet tuvākajās dienās būs vēl.

Šodien devos uz vietējo bibliotēku un atdevu divas grāmatas (par britu karaļnama dzīvi), ko biju ļoti vēlējusies izlasīt, bet tomēr vairāku mēnešu laikā neradu iedvesmu. Ja reiz ne, tad ne, nav jēgas tās marinēt – jādod iespēja arī citiem palasīt.

Man gultā jau ir Sāras Larkas triloģijas – “Jaunzēlandes dzimtas sāgas” divas grāmatas, kas arī prasās tapt izlasāmas.

Pie reizes atdevu bibliotēkas īpašumā štāpeli citu labu grāmatu, kas manās mājās netiks lasītas otrreiz, bet citi tās būtu ieinteresēti izlasīt vismaz pirmo reizi.

Ceļojuma biļešu un citu dokumentu printēšana arī aizņēma savu strēķīti laika – ilgāk, nekā domāts.

Vakardienas orķestra mēģis paskrēja kā mirga – septiņi sestdienas koncertam Ķīpsalas izstāžu zālē paredzētie skaņdarbi izspēlēti, kā arī pārītis pa virsu. Diriģents apmierināti konstatēja – koncim esam gatavi, vai ne?!! Kopumā – jā, bet bundziniekam tomēr tā labi jāpamācās (to es saku sev!). Vispār orķestra vadītājs bija apbrīnojami mierīgā garastāvoklī – pūtējus īpaši nedricelēja un nesunīja, Tomam neaizrādīja, pat bundziniekam tikai 2 reiz lika spēlēt kaut kādas taktis vēlreiz, kaut gan, ai-ai, kā pa ausīm pelnījās par pazaudēšanos nošu mežā, tehniskām neprecizitātēm un nepietiekami uzmanīgu attieksmi pret pauzēm! Ufff, paveicās!

20170131_191959

Secinu – man jāmācās vairāk izjust skaņdarba struktūra un melodijas virzība kopumā, tātad – vairāk jāklausās dziesmas, ko mācāmies, lai dzīšanās pēc precizitātes nošu izpildījumā nav galvenais, bet gan dziesmas enerģētika kopumā un tās iespējami skaista pasniegšana klausītājam.

Ārā auksti. Liela daļa ceļu pārvērtušies par bīstamiem ledus kukuržņu krāvumiem, bet pār jumtu korēm savas ķepas laiski izstiepuši sniega sliņķi.

20170131_154748

936. starp svētkiem, koncertiem un iedvesmojošiem video

936.

26.janvāris

2017.

Pelēko ceturtdienas pēcpusdienu atdzīvina skaista snigšana, kas noslēpj kusuša slapjā sniega un lietus rūdītos ceļus, ko izdangājušas mašīnu un cilvēku pēdas – nu visi ledus kukuržņi zem pūkainā skaistuma. Izskatās, ka turpmākajās stundās būs bīstama iešana un braukšana. Nekas, uzaušu zābakus-visurgājējus un līdz mēģinājuma telpām tikšu.

Šodien pamatīgi jātrenējas, jo līdz uzstāšanās Rīgā, Ķīpsalā palicis vien viens orķestra mēģis. Būs jāpasvīst! Vakar apkopoju Bītlu popūrija dziesmas jūtūbja pleilistē un sekoju ar acīm līdzi nošu lapās. Plānoto skaņu bilde tapa skaidrāka – nu jamācās!

Ilgu laiku nerakstīju, jo citi darbi un nedarbi ātri novirzīja mani no bloga.

Vērtīgo darbu sarakstā blogu menedžēšana un facebook advertu apgūšana. Lai visa informācija negāztos kā lavīna pāri šai manai (bundzinieces dienasgrāmatas) lapai, izveidoju jaunu foto lapu facebookā KatyPhotoArt un fotoblogu Katy Proto Art Com, kurā publicēšu jaunākos un labākos fotokadrus, bet ceļojumu piezīmes rakstīšu te – Katy Travels.

Atjaunoju profilu instagramā.

Īsi par galveno

2016.gada 4.decembrī Ķeguma baznīcā ļaudis iepriecināja pirmssvētku Dievkalpjums un vakarpusē koncerts 4.dec.2016.Ķeguma luter.baznīcā, ko sniedz Kitija Blūma un Āris Ozols. It kā jauka mūzika, kvalitatīvs izpildījums, bet noskaņa, lai arī jauka, nebija mierīga un dziļa, jo sarežģītās nošu pasāžas un skaistās balss radītā saraustītā dziedāšanas maniere  neaicināja uz apcerīgumu.

Ar Salaspils orķestri 17.12.2016. koncertējām Salaspils botāniskajā dārzā Ziemassvētku tirdziņa laikā. Tirgus gan tāds pašvaks bija, bet oranžērijas telpās tomēr ieklīda daži ļaudis, kas vēlējās baudīt mūziku. Tā teikt, uzspēlējām kaktusiem!

Bundziniekam viss izdevās… pat stresa līmenis bija zem kritiskā! Skanēja o.k. 😉 izņemot Kulakova “Slidotava”, jo neīstenoju drošo plānu B, bet slideno A.

Riskēju… un izgāzos. Tehniski vēl netieku nošu lapas norādītajā tempā, tāpēc ir alternatīva, ko šobrīd pielietoju mēģinājumos un nāksies arī koncertā – plāns B, kas balstās uz drošu spēli, kas, savukārt rodas no improvizācijas un skaņdarba sajušanas, nevis par katru cenu mēģināšanas nospēlēt pēc notīm.

20161208_190722

Izvēlējos palīdzēt TAIZE pasākuma veiksmīgai norisei Latvijā un savā miteklī uzņēmu divas jaunietes no Lietuvas. Kā redzams video, skaisti pasākumi norisinājās gan Rīgā TAIZE LT, gan perifērijā. Interesanta pieredze un jaunas iepazīšanās.

TAIZE Rīga nebija gaidījuši 15000 jauniešu, varbūt tāpēc no sava skatu punkta konstatēju lielus robus plānošanā un organizēšanā, kas atšķīrās atkarībā no konkrētām draudzēm un baznīcām.

 Vērtīgu linku adreses

Mūziķi Wintergatan turpina iedvesmot – wintergatan about building kick drum upside down. Arī viņu Jaunā Gada plāni, kas redzami šajā videovēstulē ir vairāk nekā tikai slavējami Wintergatan plans for 2017! He-he, izskatās, ka Elektrum radošais kolektīvs arī klausījušies Wintergatan Elektrum apsveikums svētkos!

Kvalitatīvs rockabilly The Swamp Shakers un we’re celebratin’ Django Reinhardt’s birthday and this is our musical present for him un Dona dziesma jaunās skaņās “Vintāža” kaverversija Dona “Pāriet bailes”.

Jauks ieskats otrajā Baltijas bundzinieku samitā 2nd Baltic Drum Summit.

Lūk pāris Drum Talk iešēroto video, ko vērts noskatīties Drum Talk TV Anika NillesDrum Talk TV Kamil Pyrek & Igor Falecki

Bundzinieka Virgila Donati jaunākās bundu treniņ-nošu lapas Virgil Donati drum sheet.

Ļoti vērtīgi padomi bundziniekiem Kā trenēties ar metronomu u.c.viss par bungu kociņiem

Šomēnes noskatījos jaunākās britu seriāla Šerlock sērijas. Netīšām atradu kādu video, kurā Šerloks dzied Albertholā. Sirsnīgi Benedict Cumberbatch is singing.

Izcili, talantīgi, ģeniāli spēlē Juzzie Smith!

Džeza mūzikas stāsts par Markus Millers.

Muzikālo video maratonu noslēdz mūzika, ko komponists spēlē ledājos Ludovico Einaudi , bet speciālā izstāžu zālē ģitāras spēlē putni par putniem, kas spēlē.

Ziemas mēnešos sildos pie gaismiņu virtenēm!

Manu izlasīto grāmatu plauktā nonāca šī jauno laiku grāmata, kas aicināja padomāt par mūsu IT-atkarības mērķtiecīgu virzīšanos pretim privātuma iznīcināšanai. Mācītiem prātiem to nebūs viegli lasīt, jo var kaitināt valodas nabadzība un neveiksmīgas tulkošanas pēcgarša. P.S. Lai arī lasītājam šķiet, ka romāna “Sfēra”sižeta virzība uzminēta, loģiskais Happy end neseko.

20161227_074501

 

913. Iedvesma remontam, mūzikai + Rīgas ielas + orķestra ainiņas + ieteikumi

913.

2016.gada 3.decembris.

IEDVESMA kā ēna – netverama. To var ieraudzīt domās. Sajust, kad tā ir tuvu klāt.

20161011_162803

Iedvesma ir brīvs gars, ko nevar sasaistīt un piesaistīt – to var tikai netīšām notvert, bet ne paturēt.

Rakstīšanas iedvesma nedevās rokās, bet dizaina iedvesma uzplaiksnīja kā zibens un ilgi sprakšķēja un dzirksteļoja, līdzīgi kā dārgs salūts.

Novembra novakares, naktis un agri rīti pagāja aktīvi remontējot koridoru un nedaudz uzlabojot virtuves dizainu.

Tas ir īsts kaifs – atbrīvot sienas no vecajām, dažviet pat divu kārtu, tapetēm, aizdarīt caurumus ar rotbandu, tad noslēguma špakteli, noslīpēt (kā es saku – nosmilšpapīrēt!) nogruntēt un nokrāsot. Virtuves durvju ailes veidoju izmantojot putas, balto špakteli, krāsu, bet tur vēl dizains nav pilnībā gatavs.

Nesen nosvinēju iepriekšējā gada dzimeni, pagāja necik ilgi un arī 42-nieks bija klāt. Bildē otrādāk apgriezies “41”!

20160917_173311

20161103_204326

Ar Salaspils orķestri spēlējām pilsētā 11.novembrī, pavadot un sagaidot lāpu gājienu.

Liela pieredze un secinājumi man tika no orķestra kopkoncerta Siguldā – satiku citus sitējus, klausījos, kā mainās koporķestra skanējums atkarībā no diriģenta. Biku pazudu notīs, bet tas skaņdarbu neietekmēja. Jātrenē rudimenti, tremolo – atklāju būtiskas kļūdas.

Decembrī spēlēsim Salaspils botāniskā dārza oranžērijā, kamēr laukā Ziemassvētku tirdziņš. Gatavojamies. Iepriekšējā mēģinājumā konstatēju, ka kāds kultūras nama “Enerģētiķis” rūķītis nomainījis basbungu un korpus tukšs – skan nederīgi! Nācās sabāzt pa caurumu bundulī visu, kas pa rokai – šalli, jaku, tubas čeholu, lai skan klausāmi! Būs kāds spilvens jāziedo!

Pēkšņa haltūra parādījās valsts svētkiem tuvojoties. Tad nu ķēru, grābu, klausījos, līdz cauri ērkšķiem izlauzās īstās notis (ko gan pierakstīju, gan pamainīju) un pavadījums arīdzan iezīmējās kopā ar ģitārām klausāms un kori dziedāt uzmundrinošs. Laika bija maz, taču čakli un apzinīgi sanācām uz pieciem mēģinājumiem. (Skaistāko foto autors Rihards Puriņš – skat.lejā.)

Noklausīties var te – Tu esi Latvija – dzied “Lins”.

Joprojām netieku ārā no apburtā loka – mēģī super, koncī – ne tik labi…

Praksi, pi20161109_191837eredzi, saņemšanos – to man būs audzēt kā bruņas. Jāceļ pašvērtējums. Tas nenotiek ātri un viegli.

20161112_112605 20161112_134500

 

Iegādājos (beidzot!) sev nošu pulti! Jauks tomēr tas mūzikas veikals Upīša pasāžā – uzlaboja garastāvokli un bungu setu; nu var sist basu uz pilnu klapi!

Aizgāju uz ķinīti “Maģiskās būtnes”, bet pēcāk ieklīdu “Staro Rīga” krāsās.

Apciemoju bērnības ēku Jēkaba ielā. Palūkojos uz durvju režģiem, ieslīgu jaukās un smeldzīgās atmiņās.

Nesen manās rokās nonāca Artas Snipes mammas tvertais foto kadrs 1984.gada 2.augustā. Es – gaišais tēls augšējā rindā 1.no kreisās.

14238242_10154133200749865_8364802682225097267_n

Daba iepriecina – man tīri pa prātam ziemīgs, sniegots rudens! Ir skumji, kad krīt/kūst pēdējais sniega bastions, bet priecīgi, kad snieg un puteņo no jauna.

Beidzot paviesojos Xcelsior mākslas un dizaina telpā. Iespaidīgas izstādes, par kuru dizaina pērlēm izsmeļoši un laipni pastāstīja kāds jauneklis – aizrautīgs līdz pēdējai vīlītei!

Joprojām priecājos par noskaņu manā buduārā – lai gan remonts jau divus gadus vecs, prieks neizkūst!

Kārtējā lielajā mājkārtošanas lēkmē atdevu makulatūras konteinerim vecos vidusskolas laika pierakstus, nofotografējot dažas lapas rokraksta pētīšanai un vēstures atvilktnēm.

IETEIKUMI, ATKLĀJUMI

Nejauši atklāju interesantu jūtūberi Fallen TV. Čalim ir talants un harizma. Iesaku paskat-klausīties Dievs, bet sevišķi Ziņa nākotnes Latvijai. Iedvesmojoši, īsti, tieši; veiksmīgs vizuālais risinājums ar kokiem fonā. Puisis runā, repo no galvas; sirds viņam pilna, emocijas sprēgā.

Skaistas vintāžas bungas skatāmas te Vintage drum kits. Bungu ražošana, tapšanas process Tā top bungas.

Man uzdāvināja tādu tēju, kas ir sapresēts zieds, kas karstā ūdenī atplaukst. iespaidīgi, skaisti, tomēr esmu un palieku melnās tējas + citrons fans! Un, protams, šīs sezonas jaunums manās mājās – ķirbju ievārījums!

LABA KAFEJNĪCA

Ar draudzeni jauki pavakarējām Ogres kafejnīcā “Eītis miglā”. Progresīva vieta, gardi ēdieni, piesaistošs dizains. Facebook lapā tiek publicētas  biežās aktivitātes – branči, svētki un citu prieku iespējas!

IZLASĪTO GRĀMATU STŪRĪ

Lasu triloģiju par Jaunzēlandi – ieceļotājiem, zelta meklēšanu, cilvēku likteņiem un vēstures skaudrajiem lokiem. Te redzama 1.grāmata. Laba, patiešām.

20161128_094215

866. par Lenoniem, bundzinieku samitu, izlasītajām grāmatām, Sonor bungām, vasaru, Labu Dabu un ne tikai

866.bungu diena. Aptuveni, jo pilnīgi precīza skaitīšana manā skatījumā jau 20160901_175949pazaudējusi jēgu, JO mana bungu spēlēšana un mācīšanās sen jau pārgājusi jaunā kvalitātē, virzienā, izaicinājumos un meklējumos.

fb_img_1475799824706

Tuvojoties 42 gadu atskaites punktam esmu ļāvusi savai dzīvei kardināli mainīties un viss liecina, ka tas ir tikai atkušņa sākums – viss lielais vēl sekos. Labprātīga, apdomāta izvēle ar drosmīgu skatu visā, kas notiks un nāks.

Šis ieraksts atkal ir kā atskaite=atskats pēdējo mēnešu notikumos, jo rakstīšana man sen vairs nenotiek regulāri, bet reti un lēkmjveidīgi. Iedvesma ir reta un sadrumstalota daudzās jomās. Kad uzlasu drumstalas, nesaprotu – mani tas iepriecina vai sāp.

Sākšu no jaunākā.

Bītli un Lenonu saime

Šovakar pabeidzu lasīt Sintijas Lenones grāmatu “Džons” (Cynthia Lennon “John”)); aizņēmos no pusbrāļa. Ir, ko teikt un padomāt, bet visvairāk – klausīties, piem., The Beatles un Julian Lennon rakstītās un izpildītās dziesmas.

Lai arī grāmata izdota 2005., bet latviski tikai 2010. un autore pirms gada devusies mūžībā, es šo grāmatu atklāju tikai tagad.

20161024_192114

Ik pa brīdim stāju lasīt, lai internetā uzmeklētu vecās Bītlu fotogrāfijas, biogrāfiju un konkrētas dziesmas vai intervijas. Ko lai saku… laba grāmata, man patika. Par spīti nejēdzīgajam tulkojumam labi lasījās.

Tā kā no bērnības un mammas stāstītā zinu, kāda ir muzikanta sievas dzīve, man bija ļoti interesanti lasīt – sevišķi par Bītlu pirmssākumiem, slavas alkām un bēgšanu no pārmērīgās popularitātes, noguršanu, pazaudēšanos un jaunu ceļu meklējumiem; par viņu sievu un draudzeņu sarežģīto dzīvi un uzupurēšanos.

Pastiprinātu uzmanību veltīju teikumiem par bundziniekiem, paralēli skatījos video, pētīju. Sagribējās savā repertuārā iekļaut kādas Bītlu dziesmas bungu kaverversiju – labs plāns! Tiesa gan, daži tā laika bundzinieki, atvainojos, tik smieklīgi spēlēja – kā jau mācēdami, tehniski sarežģīdami savu dzīvi, toties izdomādami daudz interesantu fillu, piem., labi skan bundzinieka darbs dziesmā “Come Together” (starp citu, Ringo ir kreilis, bet spēlē uz labroču bungu seta).

Mamma atceras, ka tad, kad mans muzikālais tētis Igors Lodziņš ar grupu (Jānis Mūrnieks pie bungām, Bruno Grinbergs uz basģitāras, Komsorgs (iesauka, ko zina savējie) uz ģitāras) bītlomānijas laikā spēlēja klubā balles, izpildot populārās melodijas – sevišķi daudz The Beatles dziesmas – sabrauca ļaudis no malu malām un burtiski gāza namu no kājām, nebija ne kur stāvēt, ne ko elpot – 300 līdz 400 cilvēki sadalījās gan zāles, gan foajē daļā, jo visiem satilpt iepretim skatuvei vienkārši nebija iespējams. Družiņņiki ņēmās nosvīduši, lai savaldītu pūli, kurā izcēlās ķildoties gribošie, sevišķi meičas no Ogres trikotāžas kombināta. Tolaik, ja kur notika balle, vienalga, cik tālu vai tuvu, visiem turp bija jādodas, ko arī stilīgie darīja. Ķegums bijusi ļoti iemīļota vieta ballēties gribētājiem.

Līdz ar to turpinu aizpildīt daļu no robiem manā muzikālajā izglītībā, bet tas nav viegli, jo lai arī ir pieejama visa iespējamā informācija par jebkuru dziedātāju, mūzikas stilu, ir grūti izfiltrēt, kas ir svarīgākais, nepieciešamākais. Pēc grāmatas izlasīšanas sadusmojos uz Joko Ono un iepazinos ar Džuliana Lenona daiļradi. Lasot uzzināju, kas ir skifls un cik raksturā sarežģīta personība bijis Džons Lenons; cik feins ir Pols Makartnijs un kāds ir Ringo Stāra īstais vārds un uzvārds. Grāmata, kurā atspoguļots daudzpusīgs, reāls skatījums uz to laiku dzīvē – mūzikā un sabiedrībā. Jā, kādam var nepatikt Sintijas emocionālais skatījums un samiernieciskums vai viņas dēla aizvainojums, bet man patiešām šī grāmata patika, jo var just, ka tiek salikti pareizie punktiņi uz visiem “i”, apgāzta jūsma un pieņēmumi vai meli, bet tā, ar stilu – angliski cieņpilni un bez dunču lidināšanas!

Lūk, dažas bildītes no pēdējos mēnešos izlasītajām grāmatām.

Protams, vislielākais pluss grāmatām “Lavandu istaba” un “Homēra odiseja”, bet tika arī citas izlasītas. He, pakļaujoties lavandām, izlasīju arī “Lavandu dārzs” – lūk, vienīgais citāts, kas vērtīgs, redzams šajā foto viducī.20160909_143206

Jauns bungu sets

Ak, laime, prieks un sapņu piepildījums – esmu sev uzdāvinājusi jaunas bungas – beidzot SAVAS! Skaists, sarkans Sonor, ko labs draugs palīdzēja attransportierēt uz sētu. UFIP hi-hat un crach-ride. Bija jāmeklē jauna bungu dislokācijas vieta, kas pagaidām atrasta, bet to gan nevar apdzīvot kā muzikanta midzeni. Nekas, tas šobrīd nav primārais.

Ir atsākusies Salaspils pūtēju orķestra sezona, un uz 11. un 13.novembri labi jāiemācās 8 skaņdarbi. Pusotra mēneša laikā esmu apbērta ar jaunām nošu lapām – ir ko mācīties. Norakstīju no kādas bungu nodarbības noderīgus bītus, ko mācos un iekļauju ikdienas treniņos.

Rudeni izbaudot

Beidzot, palaižot sevi darbmeklētāja brīvdienās jeb, kā man izskatās –  atvaļinājuma pagarinājumā, varu izbaudīt rudeni. Tas ir slapjš, krāsains, vējains un pamanāms.

Lasīju grāmatu saulrietā pludmales promenādē, ciemojos Ciblā un Ludzā pie krustmātes, uzrunāju gulbjus Salaspilī, ģenerēju idejas, sēžot uz soliņa pie baznīcas.

Darbu meklējot

Nē, nav viegli atrast darbu, ja ir trīs galvenās prasības – darbam ir jāpatīk, jābūt ar izaugsmi un ne mazāku atalgojumu, kā iepriekšgad.

Meklēju. Dodos mācīties kursos.

Vieni kursi mani iedvesmoja uzsākt savu uzņēmējdarbību, otri – pagaidām atkāpties un nopietni izvērtēt vai man ir projektu vadītāja un uzņēmēja prasmes un funktieris.

Par ziņnesi Ziedzemē, projektu vadītāja asistentu tulkošanas birojā, administratori hotelī netiku. LNB pieteicos uz mācību koordinētāju KAC, bet tur 62 cilvēku konkurence.

Man piedāvāja audzinātājas, pieskatītājas darbu arī bērnu un jauniešu centrā. Atteicu, man šobrīd pedagoģijas ir līdz kaklam. Izdedzis ir izdedzis.

Atradu darbu un radošu kolektīvu, kurā būtu gan izaugsmes iespējas, gan vērtīga pieredze, bet – nē, izdevumi pārsniegtu ienākumus + ļoti agra celšanās, darbs maiņās… Toties iepazinos ar jauku cilvēku – Lauru. Domāju, ka mūsu ceļi vēl krustosies.

collage-2016-09-23

Augusts Kristus Karaļa Kalnā

Kā ik katru gadu, arī šogad mana telšošana turpinājās, sevišķi aktivizējoties augustā. 11 dienas palīdzēju Karaļa kalnā. Būs jāsaņemas arī rudens aktivitātēm, vien telts jau salocīta līdz nākamajai vasarai. Labi, ka kalnā ir namiņš brīvprātīgajiem – nenosalšu!

5.-7.augusts 2016 Festivāls Laba Daba

Lūk, skats no malas Kārļa Arāja rakstā Laba Daba 2016 festivāla apskats

Trīs lietainas dienas, kurās netraucēja tik daudz lietus, kā saules trūkums. Sakarā ar Box It kastīšu neesamību un līdz ar to neiespējamību uzlādēt visādas ierīces, praktiski nefotografēju un nefilmēju – klausījos, baudīju, rakstīju, staigāju un pokemonus ķert pat negrasījos, jo mani tas nesaista. Apgriezu matus, satiku draugus un daudz  jauku cilvēku, ļāvos hennas tetovējumam, iegādājos sīkus niekus sev un draudzenēm, barojos gardi un ar stilu, bet galvenais – klausījos un iepazinu jaunu mūziku, iegādājos 2 jaunus CD un droši un pacietīgi devos autogrāfu medībās.

Mani pievīla mana sevišķi izmeklētā lielā telts, kurā katru rītu pamodos ar dziļām peļķēm pa perimetru, pati ar mantām dīvainā kārtā paliekot sausumā. Festivāla viesi arī kļuvuši neaprēķināmāki savā rīcībā… Kopumā vilšanās sajūta, jo pagājušogad bija jaukāk, BET – mans moto ir neko nenožēlot, tāpēc – bija o.k.!

Vienā bildē redzama netīra, apgrauzta kafijkrūze – tā Rīga mani pēc festivāla sagaidīja. Origo kafejnīcā tā apkalpo cilvēkus, kas ierodas tīros, puķainos gumijniekos un ar mugursomu un telti – tiem jau tīrus un drošus traukus nevajag!

No manas festivālu dienasgrāmatas pierakstiem:

5.aug.2016.

Vakars laukā. Žūst hennas tetovējums. Klaiņo odi, uzmācas mušas. Katrā stūrī un pagalmā skan cita stila mūzika. Pārsteidza “Pērkonvīri”, ar baudu klausījos. “Austrumkalns” atbraucis no ārzemēm – nu, nekas īpašs. Gaidu “Jauno Jāņu orķestri”, “Mantu”, deju izrādi “Ārā” un ļaušu lai “Spiritual seasons” mani pārsteidz.

Vēroju jaunās dabas saudzēšanas/atkritumu šķirošanas idejas -caurules “for cups” gudrai šķirošanai.

(Mani uzrunāja kāds jaunietis, sveicināja. Sapratu, nojautu, ka kāds no manas skolas vidusskolniekiem – tik nezinu vārdu! Ieraksti facebookā liecina, ka te atrodas vēl vismaz trīs ķegumieši.)

Atradu ēstuvi, kas kļuva par manu iemīļoto un pasūtīju gardu kafiju un violeto rimbuli (tā iesaucu krāsainās glazūrās tērptus virtuļus, jo nevarēju atcerēties vārdu “virtulis”. Mans jaunvārds ielīksmoja arī kafejnīcas personālu, sevišķi pēc manas apmierinātā klienta rakstiskās atsauksmes, kas drīz vien tika piestiprināta pie sienas!

6.aug.2106.

Lai arī rīta cēlienā lietus Labu Dabu manāmi sabiedēja, vakarpuse, šķiet, no slapjajiem mākoņiem aizmukusi. Gumijnieki šoreiz tieši laikā!

No lielākās daļas man simpatizējošo grupu izcīnīju autogrāfus. Ļāvu, lai BarberShopā man aplīdzina matus. Turpināju sevi lutināt Caffe People stendā ar labāko kafiju visumā un gardākajiem rimbuļiem. Vēlāk atklāju gardus kartpelīšus (malači, latgalieši!).

Skatos – hennas tetovējums šodien skaists, bet, ek, vajadzēja nežmiegties ar naudu un prasīt/izvēlēties to zīmējumu, kas man tiešām patika.

Naktī teltī mazliet sala, no rīta telta malas pilnas ūdens – smēlu ārā ar kausiem (nu, labi, kausu nebija – mērcēju un žmiedzu frotē dvieli).

7.aug.2016.

Salijis rīts, salijis gaiss un atkal visapkārt manā teltī ūdensatrakcijas! Šoreiz izmērcēju palagu, pidžammu un secināju, ka arī zābaki pielijuši.

Telts salocīšana bija mazā izmisumiņa apvēdīta – loki, kā gribi, bet teltsmaisā nelien! Kad beidzot to ietūcīju, maiss ievaidējās un 10 cm ieplīsa pa vīli. Secināju, ka esmu āpsis un jumtiņu pie teltspriekšas nebiju nostiprinājusi ar atsaitēm – loģika nebija nostrādājusi! Ak, tāpēc jumtelis, svoločs, bruka, krita un zvārojās!

Laba Daba bija ļoti laba, bet bikuci par slapju gan.

Busā uz Siguldu man blakus apsēdās un snauda festivāla zvērs. Zvērs visās nozīmēs – tam mugurā oranžs flīsa tīģera kombinezons – ar dubļiem notašķīts, basās kājas zandalēs nošmulētas, bet balss, runājot ar draudzeni, ko šamais uzlūkoja kā svešinieci, pikta un konkrēta: “R-r-r-r. Nēēe. Jārrrr. Mhmrr. Rrrrr.” Sak’, liec mani mierā es, zvērs, un zvērs manī un uz manis ir ļo-o-o-ti noguris, nofestivālojies, noballējies, nodziedājies, norūcies un negulējies.

Vasaras prieki laukos

Šī ir nodaļa, kurā viss pasakāms īsi – ideāla atpūta pie dabas krūts! Lasīšana, intensīva radu satikšana, peldēšanās, grāmatu lasīšana un jauka kopābūšana ar vecmāmiņu un kaķi! Vasaras laikā arī pieņēmu pirmos nopietnos, neatkarīgos lēmumus, pie kuriem nolēmu turēties un drosmīgi īstenot.

 

Bundzinieku samits

Tas ir galvenais šīs vasaras notikums – emocionālākais no visiem. Turp mani gādīgi aizvizināja Artūrs. Tā nu no ne-bundzinieku vides maniem draugiem tur bija viņš un Guna, par ko man patiess prieks. Satiku arī Kārli, bet žēl, ka Lintiņš netika. Miķeli arī nesastapu – laikam arī koncis citur bija.

Šogad Baltijas otrajā bundzinieku samitā piedalījās ap 200 bundzinieku – uz pusi vairāk, kā pagājušogad. Tik ilga un varena kopāspēlēšana nav vārdos aprakstāma, tas jāredz, jādzird, bet vislabāk – jāspēlē ar pārējiem! Protot vai mācoties spēlēt bungas, kā var nosēdēt malā, vien noskatoties – es nevarētu! Tā patiešām bija superīga sajūta, Prāta Vētras dziesmu spēlējot nonācu totālā ekstāzē – koki vien pa gaisu! Kaifs spēlēt, lūk ieskats, ko safilmējuši droni 2nd Baltic Drum Summit flash mob / 200 drummers playing “Can’ t Stop This Feeling” originally recorded by Justin Timberlake. un te vē viena šīs dziesmas videoversija no cita skatu leņķa Justin Timberlake “Can’t stop the feelings” Baltic Drum summit 2016

20160710_150521-pano

Viesu grupa The Elliotts arī nebija neko tik grandiozu rezējuši The Elliotts Bundzinieku samitā

Bungu kopritms, ko katrs bunģieris iemācījās mājās, skanēja šādi – 2nd Baltic Drum Summit – kopbīts To iešēroja Drum Brothers.

Satiku gan paziņas, gan draugus. Kaifs, klausoties mana otrā bungu skolotāja sniegumā – Mareks Logins ļoti progresējis Briselē. Spēlē Mareks Logins

Pāris profesionālo fotogrāfiju kadri. Savu setu atradu pēc toma, kas ar savu zilo perlamutru spoži izcēlās dzelžu jūrā. Šajās melnbaltajās tas gan nav nezinātājam sazīmējams!

13599872_1213450238705326_2157835663974185453_n13606498_1213450158705334_5352649316168535662_n

Paldies jāsaka Bungu skolas vadonim Andžejam Graudam par šāda pasākuma organizēšanu jau 2.gadu! Protams, ir idejas, kā šo pasākumu uzlabot, jo šogad bija gan savi plusi, gan mīnusi.

Labais –  apsargāta bungu izkraušanas vieta, plašs repertuārs, dzīvā mūzika uz skatuves, daudz un lieli skaļruņi kontrolei, tribīnes skatītājiem, bundzinieku paraugdemonstrējumi, drum battle, samita krekliņi un cepures, neliela tirgošanās.

Uzlabojamais – Ghetto Games teritorijā īpaši nebija, ar ko nodarboties līdzbraucējiem, koncerta gaidītājiem. Bundzinieki vēroja paraugdemonstrējumus, pētīja mūzikas piederumu stendus, bet gaidītāji no 12:00 līdz vakaram bija noguruši, skaļuma apdullināti. Ja arī paēst vai iedzert kafiju varēja doties tuvākajās ielās, uz vietas pietrūka elementārākā – ūdens, ko padzerties. Stulbi noorganizēts arī Drum Battle – pie spēlēšanas netika liela daļa gribētāju, kas jau bija savlaicīgi pieteikušies – tikko, kā ieradās. Pēc kāda principa tika sadalīti pāri, nezinu. Tas bija rūgtumiņš…, jo varēja taču vismaz paziņot par izmaiņām – sak’, sorry, ļaudis, laika maz, visi nespēlēs. Tad es būtu pieteikusies uz vietas, kad kāds cīnītājs nebija ieradies uz cīņu, jo tādas situācijas bija, bet es paklausīgi gaidīju savu izsaukšanu. Plānotā savstarpējā mainīšanās vai tirgošanās ar instrumentiem arī nenotika. Tā nu cilvēki klīda pa asfaltēto placi… Vēl viens akmentiņš, kas metams – bungu skolas jaunieši un bērni bija tā pārņemti ar bungošanu, ka nespēja ievērot noteikumus un disciplīnu – ja Andžejs teica un ar žestiem rādīja, kad jābeidz spēlēt vai grabināt starplaikos un aplaudējot, tad jādzird, jāseko – bet, nē – kā auni… beigās jau publika arī bija nogurusi no bungāšanas nevietā.

Vietas izvēle bija reizē pluss un mīnuss, jo labi, ka samits notika Rīgā, turp vieglāk un ātrāk + lētāk nokļūt , bet atmosfēras ziņā man labāk patiktu pļavā, dabā, kā redzams pagājušā gada pirmā bundzinieku samita video. Gan bildes, gan video brīvā dabā būtu jaukāki.

Lielās tumbas palīdzēja 200 bundzinieku pūlim, bet ne pilnībā – vienalga bija skaņas viļņa novēlošanās, kas radīja neprecīzs spēlēšanas skaņu.

Par mūziku, kas jāklausās

Rīgas pilsētas svētkos palaimējās klausīties leišu post-rock grupu “Music InWallved”Music InWallved – gaumīga instrumentālā mūzika. Manis safilmētais –  Music InWallved – 1 , Music InWallved – 2 Žēl, ka viņiem CD nebija. Nekas, jāklausās netā.

20160813_170811

Biju uz “Placebo” konci – jā, feini, bet – ne tik, lai mūzika mani paņemtu pilnībā. Vēroju video projekcijas un ekrānu kustību, krāsas un analizēju bundzinieka bītus.

Tad jau iedvesmojošāk bija Labā Dabā dzirdētie “Pērkonvīri”, “Dārdi”, “Manta”, Haralds Sīmanis, “Zāle” un “Stūrī Zēvele”.

20160901_131719

Bungu štelles

Prieks, ka esmu tikusi ne tikai pie bungām, bet arī pie jauniem kokiem un zvaniņiem. Guna uzdāvināja vālītes ar Muse bundzinieka autogrāfu (dirrect from UK). Bundzinieku samitā sagrābos skaidojamos kociņus treniņiem – lai ir, ko lauzt! Nu tikai jāspēlē, jo gatavojoties bundzinieku samitam vienas labās vālītes aizvālēja skaidās!20160709_150820

20160919_15054220160901_142702

838. bungu diena – par orķestri, VIA u.c.

2016.gada 9.jūnijā.

Nedēļas nogalē laižu uz lauku biežņu – izvēdināt galvu, jo prāts pārdedzis – no manis vien pelni un ilgas pēc prieka, miera un smaidiem.

Pirms aizbraukšanas uz bezcivilizācijas nostūri, jāveic raibs atskats par caur pirkstiem izslīdējušo laiku.

Smags mācību gads bijis, bet sajūta, ka pedagoģijas rullis mani norullējis plakanu, bet…

 

 Lielākais ieguvums– manas muzikālās uzdrīkstēšanās, no kurām nevienu nelaidu garām – skolas VIA, mācības pie Lintiņa, veiksmīga iefiltrēšanās Salaspils orķestrī.

Nākamā gada mērķis – uzkāpt rudimentu kalnā, pievarēt sevi, uzcelt to, kas manī spēcīgs – atrast manī dziļi esošo lielo, labo, vērtīgo, kam nebijis vaļas un ļaušanas izpausties.

Muzeju nakts dienā aizdevos uz manu veco, labo, mīļo Tomes skoliņu. Ābeles zied, skolas 2.stāvā atvērta pirmā Novadpētniecības muzeja izstāžu zāle – baltā zāle, kurā izstāde, kas veltīta Jāzepam Osmanim – viņa rakstītajām bērnu grāmatām un gleznām.

Vakarā, kā jau ierasts, devos uz Ķeguma HES.