838. bungu diena – par orķestri, VIA u.c.

2016.gada 9.jūnijā.

Nedēļas nogalē laižu uz lauku biežņu – izvēdināt galvu, jo prāts pārdedzis – no manis vien pelni un ilgas pēc prieka, miera un smaidiem.

Pirms aizbraukšanas uz bezcivilizācijas nostūri, jāveic raibs atskats par caur pirkstiem izslīdējušo laiku.

Smags mācību gads bijis, bet sajūta, ka pedagoģijas rullis mani norullējis plakanu, bet…

 

 Lielākais ieguvums– manas muzikālās uzdrīkstēšanās, no kurām nevienu nelaidu garām – skolas VIA, mācības pie Lintiņa, veiksmīga iefiltrēšanās Salaspils orķestrī.

Nākamā gada mērķis – uzkāpt rudimentu kalnā, pievarēt sevi, uzcelt to, kas manī spēcīgs – atrast manī dziļi esošo lielo, labo, vērtīgo, kam nebijis vaļas un ļaušanas izpausties.

Muzeju nakts dienā aizdevos uz manu veco, labo, mīļo Tomes skoliņu. Ābeles zied, skolas 2.stāvā atvērta pirmā Novadpētniecības muzeja izstāžu zāle – baltā zāle, kurā izstāde, kas veltīta Jāzepam Osmanim – viņa rakstītajām bērnu grāmatām un gleznām.

Vakarā, kā jau ierasts, devos uz Ķeguma HES.

Jāaizbrauc arī uz Kristus Karaļa kalnu (www.agkk.lv) – pārāk maz tur šogad būts. Zinu, ka tur milzum daudz jaunu ziedu un skulptūru.

Kas pēdējo divu mēnešu laikā vēl noticis? Viss skaistais!

Ar klasi biju brīnišķīgā vietā – Namdara darbnīcā, http://www.namdaradarbnica.com/ Garkalnes novadā, Pirts Alpos. Sastapu tur saliedētu, profesionālu komandu, kas sniedz kvalitatīvu un sirsnīgu pakalpojumu, kas sevī ietver sajūtas, skaistumu, prasmes, zināšanas, atpūtu un īpašu sadraudzību ar dabu, vidi un koku.

Mazo ekskursija uz Namdara darbnīcu Garkalnē

Smaržoju kadiķa koka pogu. Nevaru aizmirst šo ekskursiju. Vēlos tur atgriezties.

13254437_616130825200936_296852859242746340_n13265909_618639324950086_1208904449329997623_n

Izdots skolas avīzes astotais numurs, kas šobrīd ir liels punkts uz i.

Esmu pavadījusi superīgu laiku ar Ķeguma skolas vokāli-instrumentālo ansambli. Piedzīvojumiem bagāti koncerti un mēģinājumi.

13327379_10207539475099942_581866299044716184_n13327471_10207539475059941_4177600814780609934_n13245494_615205941960091_7018495051754623466_n

Pateicoties Gundaram un Tālim Gžibovskim tiku uz pasaules stāra Virgil Donati koncertu. Tas bija kaut kas…! Nekad iepriekš neko tik savdabīgu, kvalitatīvu, īpašu ritma un skanējuma ziņā nebiju dzirdējusi!

Ar Salaspils orķesti uzstājāmies Salaspils kultūras namā “Enerģētiķis” (basbunga aizdancoja tiktāl uz priekšu, ka gandrīz saplacināja flautistes!).

Tad sākās orķestra ceļojumi!

Aconē (kad apravē ap bungu setu pienenes, nekāda vaina – spēlēt var!).

Saulkalnē (otrais pieturas punkts, uz kuru mūs Salaspils pilsētas svētku maratona ietvaros iedzina biezokņos ienest kultūru, bet klausītāju no malas praktiski nav, jo neviens nav lāgā informēts!).

afisa_v

Taču Alūksnē viss godam!

Lai arī uz estrādes uzspērāmies orķestru mēģa beidzamās dziesmas vidū, lielajā kopkoncertā viss bija super – savlaicīgi, organizēti, skaisti un skanīgi. Iemācījāmies nepazust pilsētas labirintos, nostaigājām pēdas gluži plakanas, apcepinājāmies saulē. Skvērā pie strūklakām veselu programmu nospēlējām, gājienu ar neskaitāmiem maršiem sveicinājām.

13434691_10207614091165297_2580559380144525333_n111784__574a8ca1e3224.jpg13344550_10207614085925166_363750790655551056_n

Nākamajā dienā ciemojāmies kaimiņos pie igauņiem un , protams, Munameģī arī uzkārpāmies.

Pēcpusdienā piedzīvojām riteņbraucēju sacensību nobloķēto satiksmi un atkal lielo programmu pie kaut kāda lielveikala izspēlējām.

Spēlēšana orķestrī, ja tas nav sākts no mūziķenes 4.klases, ir liels izaicinājums, atbildība un grūtībām kaisīts ceļš. Sākums bija neaprakstāmi grūts – 40 izmisuma nokrāsām krāsots! Nu ir labāk, vieglāk. Protams, kad “pazūdu nošu lapā”, ātrumā neatrodot kōdu, desenio vai nesaskaitot taktis, paļaujos uz sajūtu – improvizēju un sekoju diriģenta rokai, taču tas nelīdz, ja pati sakāpinu tempu – tad man trāpa skaļš diriģenta “MIE-RĪ-GĀK! Flautas netiek ar 16-daļām līdzi!”! Nekas, būs labi – gan jau kaut kā iemanīšos lielos nošu palagus atkost! P.S. Paldies, Kārli, par dāvanu!

13346643_10207614084805138_5262878962799825263_n

5.jūnijā absolvēju Rīgas Slavenās Pop&Rock studijas 2015./2016.mācību gadu. Prieks par diplomu un Lintiņa rakstīto apLIECĪBU, bet lielākais gandarījums, ka tiku godam galā ar bungu solo un Simply Red “Stars”. Jā, aizbrauca drusku jumts un es zinu, ko spēju vēl labāk, ko neizspēlēju perfekti, bet man nebija kauns par savu uzstāšanos – viss bija vienkārši super!

drum solo & drum cover of “Stars” Simply Red

13325583_10207583466879709_7433425556295038272_n

Nu ceļš vaļā vasarai – jūlijā 2.Baltijas bundzinieku samits, bet augustā festivāls Laba Daba.

Laukos jāatrod laiks rudimentiem, mūzikas klausīšanās, rakstīšanai, lasīšanai, peldēšanai un dabas, un dzīves baudīšanai; mirkļa apstādināšanai un sajušanai līdz saknei.

Advertisements

474., 475. un citi vasaras labumi

Nju, tātad!

6.08.2014. Trešdiena.

Sveiki, skaistie, pārsauļotie, svelmes nogurdinātie, bet vēl uz priekšu rokošie friendi! Mans nekur nav pazudis, tikai ņemas, jo daudz svarīgas štelles. Labi, sīkāk un pēc kārtas!
Īstenībā – nav laika ne rakstīt, ne i-netā klīst, jo aktīvi un bezgalīgi steidzīgi ņurkoju lielajā dzīvē; tāds vasaras maratons, sacīt! Kad beigšu blogot, jāskrien uz Rīgu, jāpērk vēja zvani – jāpaķemmē bāze, Depo, Duni – jāmeklē izdevīgākais piedāvājiens.
Sirdij, dvēselei un manam roķiski-hipijiskajam garastāvoklim ticis labs kumosiņš – 15.jūlijā „30 Seconds To Mars” konci(l)s Estlandē, 19.jūlija gaismu un skaņu bauda „Instrumenti” izpildījumā Cēsīs. Kad saņemšos un atlicināšu laiku, ir projekts aprakstīt koncertu iespaidus; šobrīd aktīvi dzīvoju, daros, totāli trūkst laika.

fani 30 STM koncī kate fano

katrina rotgalve

katrina is ready for the show

  Instrumenti Cēsīs
Gandrīz nedēļu nodzīvojos pa Aglonu http://www.agkk.lv, labprātīgi darot dažādos darbus Kristus Karaļa kalna skulptūru dārzā.

Teltī gulēšana sevi attaisnoja, sevišķi, ņemot vērā šīs vasaras ārprātīgo karstoni. Ar mierīgu feisu pacietu nespēšanu aizmigt vismaz stundu, mošanos ik pēc pusotras stundas, jo katrs troksnis aiz sevis nesa interesantu stāstu, hipotēzi no manas puses – kas nu tas bija – vai kārtējie pīļu izgājieni, vai lapsēna smilkstēšana 2 metrus no telts (1 h non-stopā nabadziņš brēca un sēca, pēc tam 1 h ar noguruma māktiem pārtraukumiem turpinādams). Pēc sešiem pirmie saules stari iekodās telts galvgalī, bet 7-os bija pēd’jais laiks rakties ārā no telts, jo sākās nežēlīgā cepināšana.

Lēnas brokastis uz terases, pār ezeru laiski skatoties, atslēgu atdošana strādniekiem (smukiņi būvē to malkas šķūnīti, makani!), info-centra atvēršana, gida darbs. Pa vidam visādas sanitārā mezgla uzkopšanas (samērā bezcerīgi mēģināju draugiem un brīvprātīgajiem iemācīt elementāro – sakopt pēc sevis izlietni, grīdu, lai nākamajam nav pretīgumā jāvemj; beštoks…), logu mazgāšanas, ravēšanas. Labi, ka tad, kad āda jau karstumā čūkst, darba tautai ļauts iegremdēties kādā no dīķēniem!

Lielākais prieks – beidzot arī es te iestādīju savu ābelīti! Liela darīšana bija – izrakt laukā veco, nokaltušo kociņu (jūtu, ka vainīgs zemes vēzis ar savu bandu), izvest veco zemi (kalna slīpumā ķerra vienreiz sazvārojās, vienreiz apgāzās un izbira), salāpstot melnzemi, stādīt, liet, bet saule cepa un cepa.

Kristus Karaļa kalns 5_agkk_vasaraa 6_agkk_vasaraa 2607201416525 2607201416527 2607201416540 2707201416562 2707201416563 2707201416572 2707201416578 2707201416582 2707201416588 2707201416601 2707201416603 2807201416609 2807201416611 2807201416612 2807201416614 2907201416616 2907201416629 2907201416630 2907201416633 3107201416811 3107201416813 3107201416814

Viendien pat daļa devāmies ekskursijā, izbraucienā pa Daugavas lokiem – kādas 7 vai 8 h lēnītēm pulsējām pa varenās upes vidu, vienreiz piestādami krastā „zaļās wc” sakarā.

Jā, nekad vēl nebija peldēts upes viducī. Protams, neviens aiz borta bez peldvestes uzvilkšanas nedrīkstēja ne pleznu mērkt, bet tas bija ne tikai droši, bet pat prikolīgi (lielajiem vestu uzplečiem saceļoties kā transformatoru spurām)!
Biezpiens zibenīgi saskāba, bet kūpinātie vistu kājiņi leksējās iekšā ar neplānotu mērķtiecību. Citronūdens bija labs, bet pašas labākās bija šokolādes konfektes; ar karotēm rieksu šokolāde arī sen nebija ēsta tieši no plastmasa iepakojuma!

Zini, sajūta, ka apstājies laiks. Tu peldi, peldi, nekādu darbu vai stresa; nekādu mobilo telefonu (tikai pāris kadru noknipsēšanai albūmam). Tauta mierīga – guļ, peld, iegrimst sarunās, domās vai smieklos, dzied, bet neviens nevienu neaudzina, netramda. Tiesa gan – viena meiča pavilkās uz tusēt gribēšanu un pāris reizes lika muzonu uz mobilā, taču daudzi bija pateicīgi, kad viņa likās mierā (laikam baterija izlādējās) un varēja mierīgi baudīt dabas skaņas un gaismu rotaļas. Šoreiz patiešām gribējās mieru.

Plosta pietauvošana krastā vien bija vērā ņemama atrakcija, jo straume jau darīja savu. Taču paši plostnieki (vīrelis labākajos gados un puišelis-jaunulis, kurš plostu vada 8.reizi) bija izcili miera mikas – ēda, ko devām, peldēja, makšķerēja un arī maķenīt kritiskos brīžos, kad jāizpeld caur akmens krāvumiem, ieturēja vēsa prāta līniju. Līdz ar to plostotāji (nē, ne jau „plostotāji”) jutās drošībā un varēja laiskoties uz nebēdu.

Daugavas loki 3007201416653 3007201416661 3007201416664 3007201416666 3007201416668 3007201416672 3007201416673 3007201416676 3007201416679 3007201416683 3007201416684 3007201416692 3007201416693 3007201416696 3007201416699 3007201416700 3007201416705 3007201416706 3007201416713 3007201416714 3007201416715 3007201416719 3007201416720 3007201416721 3007201416724 3007201416726 3007201416731 3007201416732 3007201416733 3007201416734 3007201416739 3007201416740 3007201416741 3007201416742 3007201416749Daugavas loki 3007201416757 3007201416759 3007201416762 3007201416774 3007201416775 3007201416780 3007201416781 3007201416782 3007201416784 3007201416788 3007201416792 3007201416793 3007201416794 3007201416795

Ir no Norges atbraucis bračka, ar ko īstenojām 4 vērā ņemamas akcijas –

1) brauciens uz lielpilsētu Ogri, lai nokārtotu ģēlas iekš Tele 2, NorvikBank, palīdzētu brālim atjaunināt vasaras garderobi, izsūktu pa alus kausam un uzliktu uz ausīm būvmateriālu bodi 15 minūtes pirms tās cietvēršanas; plaukti, leņķi, skrūves, zāģis, jauns veļmašīnas ūdens filtrs – visu sadabūjām. Jautrība gandrīz pārgāja kolektīvā raudāšanā un košanā pirkstos, kad pie kases sapratām, ka pirkumu ir vairāk, nekā naudas. Izkasījām visas kabatas, somu atvilktnes, priecādamies, ka vilciena biļetes turp-atpakaļ jau iepriekš prātīgi sarūpētas. Viena naudas karte pievīla, otra – izglāba, jo tajā bija tieši pietrūkstošie 5 Euro! Ek, par mata tiesu no kaunpilnas preču salikšanas atpakaļ plauktos! (Tie eiriki gan kūst kā saldējums + 48 grādos pēc celsiusa …)

2) Svētdien sataisījāmies, nopirkām pučes un sveces un devāmies uz kapiņiem, jo Lielvārdes kapos kapu svētki; aizbraucām, iestādījām, aizdedzām, nokasījām; baznīcā svečakas uzlikām, Elvi klienta karti pa*isu (izslīdēja, telefonu ārā no kabat’s velkot). Vakarā ienirām filmu vakarā –franči rullē!

3) un 4) Tā kā viendien brālīc mani piekāsa un ½ h viņa prombūtnes ievilkās vairāk kā pus dienā, pirmdienu nācās rukāt bez pauzēm – piebliezām plauktiņus pie sienas un labais brālīt’s lamādamies izjauca sūdīgi (pirms gada) likto laminātu un salika no jauna. Neizsakāma labpatika kājām un acīm, kad grīda vairs nemet okeāna viļņus un ir iespējams pārvietoties, kur grib, nevis tikai pa pāris aptuveni taisniem dēlīšiem. Visas dienas laikā nīdēju putekļus, kārtoju grāmatas plauktos, izmetu kaudzīti nekam nederīgu grāmateļu (grāmatiņš par dzimumaudzināšanu no sociālisma pozīcijām nebija peļams – ja izlaiž PSKP u.c. figņas, komentāri par masturbēšanu pusaudžu vecumā un citi gudri ieteikumi un paskaidrojumi nemaz nebija tik garām, cik domājams).

plauktiņi
Nu, par ģēlu – ieskaitāmās bungu dienas (474., 475.) – kāda apzinīga trešdiena, ceturtdiena 23.07.2014., 24.07.2014., kad turpināju mācīties solo nr.7., 8 un dīdījos pa treniņvingrinājumiem. Tāda lēna ķēpāšanās, kam sekoja sāpoša pakaļa, mugura, rokas, bet vienlaicīgi arī sviedriem pielijis mamuta lieluma gandarījums un plānots kaifs!
Nē, maniem bungu skolotājiem nav šobrīd ar mani ko lepoties, tikai žagari pelnīti, tāpēc arī viņiem nerādos acīs, nezvanu – negribas krist publiskā kaunā. Tā jau ir tiem skolnieciņiem – atradīs 121 attaisnojumu savai nedarīšanai! He-he!

putnu dziesma notīs

Noderīgie linki buņģieriem:
Maximize Your Practicing: Get the Most From Whatever Time You Have http://www.moderndrummer.com/site/2012/08/maximize-your-practicing-get-the-most-from-whatever-time-you-have/?utm_content=buffer10e37&utm_medium=social&utm_source=facebook.com&utm_campaign=buffer#.U803JkDub_Q
A Conversation With Dino Danelli & Liberty DeVitto, Modern Drummer

Syncopation http://www.moderndrummer.com/site/2014/07/video-jazz-drummers-workshop-syncopation-revisited-part-3-54-applications-august-2014-issue/?utm_content=buffer3ead1&utm_medium=social&utm_source=facebook.com&utm_campaign=buffer#.U9EVA0Dub_Q
Swingin’ the Clave: Advanced Exercises for Developing Independence

Robin Thicke’s “Blurred Lines” Groove
http://www.drummagazine.com/lessons/post/robin-thickes-blurred-lines-groove/
Drumming Great Jim Keltner Q&A Session at the Modern Drummer/Rock & Roll Fantasy Camp https://www.youtube.com/watch?v=ydrKYLT9voI#t=290
Anthony Wilson/Larry Goldings/Jim Keltner: Live at Blue Whale – “Ponta de Areia”

Kristers – Sia – Chandelier (Drum Cover)

P.S. Ek, kur lai nopērk Modern Drummer augusta numuru? http://www.moderndrummer.com/site/2014/06/august-2014-issue-modern-drummer-featuring-shannon-leto-30-seconds-mars/#_
30 STM faniem:
30 Seconds to Mars’ Jared Leto on Bringing His ‘Crazy Ideas’ to Life (Q&A) http://www.hollywoodreporter.com/news/30-seconds-mars-jared-leto-559647
Džareda instagrams http://instagram.com/jaredleto_com
Tiem, kas saudzē apkārtējo vidi:
Kā rīkoties ar saplēstu ekonomisko spuldzi? https://www.youtube.com/watch?v=lFf-n9GZsZw&list=UU9RxXB-8I_PfVgcuy9fSfnw
Luminiscējošā daba naktī http://news.distractify.com/travel/you-look-so-pretty-in-the-dark/?v=1

CITI:
Iesaku sev, noderēs arī tev! Drauga blogā ieraudzīju acīm un vēderam tīkamu (atgādina fotoreceptes.lv, tikai video formātā; bilde ir, lieku runu nav + īsi, asprātīgi, trāpīgi komentāri virtuves analfabētiem) https://www.youtube.com/watch?v=R6uiCWIvpoc
Runā Satori http://www.satori.lv/raksts/7626/Nepieciesamiba_kritiski_domat

448., 449.

4., 5.maijs 2014. – LV neatkarības 24.gadadiena.

Image Image Image Image

Galvenie notikumi – jauks laiks kopā ar vecmāmiņu, divu koncertu Krastmalā noklausīšanās, “Rīgas Laiks” lasīšana vilcienā.

ImageImageImageImageImageImageImage

       6.05.2014. Otrdiena – pirmā šīs nedēļas darbdiena.
Kamēr iešūpojos, kamēr iestrādājos – i vakars pienāca! (Nu, labi – vēlīna pēcpusdiena.) Apdarīju svarīgāko darba lauciņā; beidzot piesēdos pie bungām! Jutos kā citplanētietis – pa 5 dienām viss aizmirsies – atrofējusies „muskuļu atmiņa”! Centos, bet viss kā pa tukšo.

Image
Aizsteidzos uz ģitāristu studijas mēģi – grabināju gan pa kasti, gan jaunuzceptos šeikerus purināju – nē, ar sevi nebiju mierā, jo labi izdomātie ritmi izkrituši no atmiņas atvilktnēm. Ko nu? Image

Ek, ko tur – ja šodien neiet, viss būs labāk(i) rīt! Bet, ja ne rīt – tad aizparīt gan!
(Vakarā gastronomiskās izvirtības, kad ļāvos Mozarella sieram, bazilikam, balzamiko mērcēm, visiem iespējamiem zaļumiem – pat saulē kaltētos tomātus piegriezu!)

P.S. Kūkas ēšana pēc Eirovīzijas feila gan bija apzināta ļaušanās neprātam! He, cep, cep, kūku cep!

       7.05.2014. TreŠdiena – „ Š”diena.
Šodien atkal uzdūros Jared Leto viedajam aicinājumam : „This is your time. Dream as big as you want to.” https://www.facebook.com/photo.php?fbid=10152113893762683&set=a.10151558397422683.1073741825.66793392682&type=1 Šī doma nenoveco.
Šīs dienas drūmā garastāvokļa un slapjo laikapstākļu dēļ biju neomā. Plosījos pa darbu bez atbilstošās enerģijas – iekšējais dzinējs vien dzen, jo darbu saraksts smadzenēs neietilpst – uzdevumu, pienākumu, pasākumu u.c.plānu drupačas izbārstītas mob.telefona plānotājā un dzeltenās līmlapiņās, kas nevērīgā čupiņā uz galda satupinātas.

Aiz loga halatuns. Pret logu sitās lietus paltis – atgādinot Noasa plūdu sākumu.

VIA mēģis noritēja centīgā, bet ne radošā atmosfērā – drīzāk pienākums, darbs, apzinoties, ka piektdien jāspēlē koncī. Instrumentālisti pilnā sastāvā (allelujah, trompete arī ieradās – reti svētki!), solistes – no divām viena.
Izmēģinājām „Spārni un vējš”. Tā kā Raimis mani apgaismoja skaņdarba struktūras=režģa jautājumā, varējām mācīties beidzot arī „Chameleon” . Pēc vairākkārtējiem katra dalībnieka feiliem , nezin cik reizes sākām atkal no gala. Labi, beidzot tā lieta iekustējusies! Taču prieki mazi – secinājām, ka nav materiāls noslīpēts, nav, un izlēmām, ka piektdienas koncertā šo tomēr nespēlēsim. Izmēģinājām (vienreiz uz skatuves rādīto) „Cantalope Island” un, tā kā tā lieta ripoja, četrbalsīgi nolēmām spēlēt šoreiz šo!
Neko citu tā arī nemēģinājām, jo Artim ne balss, ne garīgā; pirksti noguruši spēlējot. Čaļiem vispār raisās depresijas piedēkļi, pirmseksāmenu izmisuma gaismā kļūstot baisi jo baisi – netikšot ne uz mēģiem, ne novada svētkos spēlēt. Paritināju draudzīgu, ieinteresētu sarunu, jo fakts paliek fakts – jāsaņemas un jāspēlē. Taču – vai viņi būs piedabūjami – sāku šaubīties. Un iemesls šāds – ja nav izcili (vai vismaz teicami) skaņdarbi nostrādāti, nav jēgas un kauns sabiedrībai priekšā celt. Jā un nē. Jā, jo nav tās notis vēl ne atmiņā, ne muskuļos nogulsnējušās. Nē – jo jāsaņemas un skatuves drudzim jātiek pāri; pieredze jāiegūst un iemācītais jāatrāda. Protams, vieglāk ir mest plinti krūmos, atslābt, likties mierā un neiespringt. Nezinu… 12.klase, eksāmeni, pienākumi, stress – var jau viņus saprast.
Man savas personas virzienā bungu jomā tikai nikni skatieni raidāmi (tur ne tikai ar krēslu jāmet), jo nebiju apmierināta ar ritmu – man bija aizdomas, ka tas „peldēja”. Pie tam – ja mēģināju ar metronomu, ātri izmetu tinkšķinātāju no auss ārā, jo netrāpīju kā nākas; man ir aizdomas, ka ritmu palēnināju vai pakļāvos basģitārista ritmam. Tas ir slikti, ļoti slikti – man ir jākultivē stabils ritms, bet arī jādzird, ko spēlē ansamblis. Secinu – būs jāiespringst treniņam vienatnē – tikai es un metronoms.

Pēc tējošanas ar Anitu metos atkal iekšā darbaholismā – šoreiz e-klases ezerā. Pēc tam pievērsos i-bankai, maksājumiem, rēķiniem un vakars jau klāt.

Paspēju izmēģināt „Umarme mich” dziedāšanu mikrofonā. Nē, neesmu apmierināta. Sajūta, ka nepieciešama vokālā pedagoga konsultācija.

Mājās pabaroju mammu ar gardiem salātiņiem (tas nu būtu viens iemesls, kāpēc mani precēt!), bet tad krietnu stundu atkal ierakos i-bankas failos, jo atcerējos, ka ir pēdējais laiks (būtībā, sen par vēlu) par dzīvokli un elektrību iepriekšējā mēneša sakarā norēķināties.

Ap vienpadsmitiem izlēmu, ka nekāda rudimentu mācīšanās nebūs (lai arī kāda apņemšanās pirmāk raisījās)… Jā, jau mēnesis būs apkārt, kā esmu to nolikusi malā dēļ koncertiem un citiem attaisnojošiem iemesliem, kurus cilvēka slinkums piespēlējis. Ek…

Iesaku:
Intervija ar Ralfu Eilandu https://www.youtube.com/watch?v=wO0WIDxOD1w&feature=youtu.be

355.

27.12.2013. Piektdiena.

Šodien saņēmu vēstuli no Vācijas, uz kuras rotājās vēl nekad neredzēts zīmogs “sūtījums saņemts mitrā veidā”. Ir bijuši visādi zīmogi – tie, kas vēsta, ka saņemts atvērtā veidā, bojāts; ka ceļojis uz Latviju caur Koreju vairākas nedēļas. Laikam Vācijā lietus, sniegs diezin vai. Svētku kartiņas apsveikumu bija grūtāk izņemt no aploksnes un pirmās rindiņas atstājušas nospiedumus uz pretējās puses, bet nekas nav izplūdis.

ImageDraugiem.lv izaicinoši apliecināja, ka zina, ko es darīju 2013.gadā! Nu, labi, ir saskaitīts, statistikā norādīts, ka esmu pievienojusi 4195 bildes, 1391 cilvēki skatījuši manu profilu. Dīvaini konstatēt, kuri ir tie mani vistuvākie draugi, kuriem patīk tas pats, kas man; kura ir bijusi mana populārākā bilde. Tādi nieki, ar kuriem patiesībā nezini, ko iesākt. Izlēmu pārāk neiedziļināties, jo tas nav svarīgākais. Nepavisam. Par virtualitāti nozīmīgāka ir reālā dzīve.

Šodien man trakas pūces dienas režīms – vakar gāju gulēt 7:00, mammas telefonzvans mani pamodināja šodien pēc 12-iem. Vāļājos, mīlinājos un karoju ar kaķi, līdz pēc 14-iem saķemmēju matus, saģērbos, iznesu miskasti un apņēmīgi devos uz skolu pie bungu seta. (Nē, vēl ēdiena neprasījās, dzēru daudz ūdeni.)

  • Spēlēju centīgi 2 stundas. Koordinācijas treniņš, sōliņi. Nosvīdu, dupsis sāp, bet dīvaini, ka rokas nē, kaut gan spēlēju arī ar smagākajiem kociņiem. Labi pastrādāts!

Pēc pārgalvīgām brokastīm ap plkst.18-iem, kad pārforsēju ar balzamiko mērci un milzu kafijkrūzi, sāku skatīties jauku filmu pa “Silver Baltic”. Kvalitatīva, neredzēta, drosmīga aktierspēle, atklāti kadri, brīva domāšana. Izrādās, ka tā ir kanādiešu 2012.gada filma “Take this waltz“. Patīkama angļu valoda…dīvainas pārdomas, pēcgarša noskatoties. Gribu redzēt sākumu, bet Lattelecom vēl nepiedāvā šo iespēju. Jāpagaida.

Skatos nākošo trako filmu. Dīvains un ikdienišķs sižets reizē… Atkal!

354. Ziemassvētki

23.12.2013. Svētku nedēļas pirmdiena.

Labi darbi, kas padarīti! Vecmāmiņai māja svētkiem sakārtota, dāvaniņas rīdziniekiem sakomplektētas.

Rīgā pirmssvētku burzma – cilvēks gar cilvēku cieši berzējas.

Braucu garām Gaismas pilij un bij’ žēl, ka nebiju kājāmgājēja statusā – tāādi foto-kadri tika palaisti garām!

Vilcienā uzrakstīju dzejoli, kas vakarā jāsniedz tautai.

Idille.

Tik kluss, kluss, kluss…

Čukst svece eglītei rokās;

Cep māmiņa zeltainus raušus –

Sabirst milti priekšauta krokās.

Tētis domīgi logā raugās,

Kur aiz pakalniem apsnigušiem

Koku zaros sapinas tumsa,

Bet mēness dzied aizmigušiem.

Pie pavarda kaķītis murrā;

Bērniem krāsainas spēlītes,

Bet vecmāmiņa par Zvaigzni runā,

Kā reiz gudrie un gani pie silītes.

Tik kluss, kluss, kluss…

Ir tik labi – kā bērnībā, senāk –

Ir krāsnī iedegta guns

Un mājoklī svētība ienāk.

Tu ceri – un atveras durvis,

Tu tici – un atveras sapņi,

Tu mīli – un atveras sirds.

Nedēļa sākas ar kārtējo live – vakarā klubā Ģitāristu studijas atskaites/Ziemassvētku ieskaņas koncerts. Nebija nekāda stresa, pat ne mazākā.

Spēlējās samērā viegli; dziesmu beigās ietrāpīju precīzi. Mīnuss – ne kripatiņas nedziedāju līdzi, jo 1) bija par tumšu un nevarēja saredzēt vārdus (bet no galvas nezinu necik), 2) dziedāšana+ritms ir sarežģīts process – bija bail, ka nenojūku no ritma zīmējuma un tempa (jā, vokalizēt IR jāmācās!).

Pēc konča saviesīgā daļa, kurā labi gāja iekšā „karstā ola” jeb karstvīns un citas dziras. Protams, pa vidu un galvenokārt – dziesmas!

Kāds zinātkārs puisietis izķidāja bungu slotiņas pa sastāvdaļām – pilnīgi sabijos, ka nav pagalam! Uz mana kahona fotografējās, sēdēja, dipināja mazām kājelēm. Nepiespiestā atmosfērā patusēja savējie, bet mājās tikām neticami laicīgi – pēc desmitiem vakarā.

Labi, ka labais cilvēks vārdā fotogrāfs bija klāt – bildes ir jautras!

ImageImageImageImageImageImageImageImageImageMani ceļojumu zvaniņi skanēja dzidri!

Image

Par pasākumu komentāros un bildēs vairāk te http://www.ogresbalss.lv/?p=5527

Pirms gulētiešanas  izpušķoju savas istabas eglīti. Sākās kārtējās cīņas ar kaķi, lai neaizspēlējas, nesagāž utt!

24.12.2013. Otrdiena.

No sniega ne miņas, bet gaiss ārā gan ziemīgs. Rīts sākās ar laicīgu celšanos, bet turpinājās ar braukšanu uz Latgali, Kristus Karaļa kalna parku. Somas sapakotas ar pašu nepieciešamāko – nekā lieka, jo mašīnā vietas gaužām maz.

Ieradāmies pēcpusdienā, papusdienojām un sākām rosīties, lai viss līdz svētvakaram padarīts. Gruntīgi izsūcu, izmazgāju Ādama mājas grīdas, sevišķi uzspodrinot kopīgo vannas istabu.

ImageImageImage

Pēc jaukām, kopīgām vakariņām devāmies uz lūgšanu namu post eglīti, altāri. Kad īsi pēc pusnakts baznīcas un zakristijas grīda izmazgāta, pārņēma vairāk kā gandarījuma un prieka sajūta – tās bija piepildītība, pateicība, veselums, laime.

Klusums, miers, vienkāršība… to vēlējos, tas manim tika dots.

25.12.2013. Trešdiena.

Brīnumaina Ziemassvētku diena – saulaina, gaiša… īpaša sajūtu ziņā, jo tik jauki nekad, nekad vēl neesmu jutusies. Draudzes kopības sajūta un cilvēciska mīlestība silda. Daba kā modusies, kā no jauna piedzimusi līdz ar „katru gad’ no jauna Kristus bērniņš dzimst”.

ImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImage

26.12.2013. Ceturtdiena.

Skatos TV – LNT. Kādā svētku koncertā baznīcā dzied „Putnu balle”. Sen zināmas dziesmas, kam nemainīga vērtība. Prieks dzirdēt Ievas Kerēvicas balsi. Klausos un dzirdu, ka bungas ir, bet visu laiku nerāda un nerāda bundzinieku. Kad beidzot parāda, konstatēju, ka viņš, kā jau akustiskā koncī, klusinātā, spēlē ar slotiņām pa kahonu, citreiz pa drobeni. Patīkami klausīties, analizēt, saklausīt un saprast bungu/ritma partiju.

Pa TV3 Latvijas lepnumā uzstājas „The Sound Poets” – Jānītim aizlūzt balss, jo pasākums, kā jau vienmēr, aizkustinošs.

Dienas apģērbs – pidžama.

Dienas smarža – mandarīni un piparkūkas.

Dienas nodarbe – izgulēšanās, internets, TV, bilžu ielāde, rediģēšana; blogošana.

335., 336., 337., 338.

29.novembris 2013. Piektdiena. Atskats uz šodienu un iepriekšējām 5 dienām.

Par laiku:

Ja ceturtdien aiz loga bija nestabili laikapstākļi – lietus, saule, brāzmains vējš; te tumša, te gaiša un krāsaina debess, tad šodien sals.

Par nogurumu:

Ceturtdienas pēcpusdienā knapi turējos – vilka uz miegu, bet darba daudz. Piektdienā viss štokos – strādāju kā motoriņš – aktīvi un daudz!

Par iepriecinājumu:

Ceturtdien ienāca manas klases 3 čaļi pēc tautisko deju pulciņa nolikt klasē deju drēbes un nopietnā balsī korītī noteica: Labdien! (He, špicbuki, uzlaboja garīgo!)

Pajautāju – vai meičas arī dejojušas? Jā, pāris esot bijušas!

Par Maximas traģēdiju:

No notikušā neaizbēgt. Neviļus lasu vairāk, nekā parasti; distancēties izdodas reti. Ir raksti, kas aicina iedziļināties, nevis nosmelt virspuses paviršo info, piem., Klusībā jāmirst bez akcijas http://mob.ir.lv/2013/11/26/klusiba-jamirst-bez-akcijas vai par reālajām glābēju problēmām (krieviski rakstošā prese runā bez aplinkiem) http://rus.tvnet.lv/novosti/kriminal_i_chp/243739-otkrovjenija_spasatjeljey_shokirujuschaja_pravda_o_tom_chto_proishodilo_srjedi_ruin .

Par BUNGĀM:

  • Pirmdien 25.nov. bija VIA mēģis, kurā instrumentālisti mēģinājām vientulībā=savā sulā, kamēr skolotājs trenēja blakus telpā solistus. Labi daudz izspēlējām. Klausījāmies arī I.Busuļa variāciju dziesmai. Kādā stilā paši spēlēsim – atklāts jautājums.

 

Ir jāķeras klāt 3 jauniem gabaliem – viens sīču Z-svētku pasākumā jāspēlē (Dim-dim-dim, lieli svētki ziemelim!), vienu Kārlis jaunu iešķieba – izskatās pēc jaukas improvizācijas, kuras notis pašiem pamatā jāizpīpē=jānolasa no video failiem, kas iegūglējami. Tad vēl basģitāristam radās jauna ideja par dziesmu, ko varētu iemācīties (Pink Floyd meditatīvs gabals, kas tikai sākumā izskatās viegls).

  • Otrdien 26.nov. bungu spēle tikai tā, roku iesildīšanai un Roja mācīšanai, jo vakarā Instrumentu koncis. Tiesa gan – vienu bītu iemācījos, taču pārāk lēni vēl to spēlēju; nav nostiprinājies…

 

  • Trešdien 27.nov. VIA mēģis, kurā 2 x izspēlējām „Sapņu tiltus” 2 solistēm dziedot. Bez metronoma gan. Un atzīstu – tempu es turēju lēno… Bez metronoma vai ieraksta ātrais nesanāk, pat neprasās, kā arī tad mazāk kļūdu.

 

Vēlāk spēlējām gan Primus gabalu, gan Cantalope Island, gan drusku no pārējiem 2.

Mana atziņa:

    Katrs mēģis ar grupu (lai arī tie šoreiz ir tikai 2 ģitāristi, no kuriem 1 arī dzied) norūda tīri fiziski, jo prasa konkrētu izturību, JO, lai spēlētu n-tās reizes pēc kārtas, ir pietiekami jākoncentrējas un nedrīkst pazaudēt tempu vai peldēt pa straumi (tas nav, kā pāris dziesmas nobliezt koncī, kur automātiska enerģijas un adrenalīna izlāde un miers, atelpa).

    Vēlāk vakarā vēl spēlēju, bet ne pietiekami daudz, jo darīju klases audzinātāja darbus – nomainīju info uz stenda, zīmējumus; uzrakstīju kārtējo darbu, pienākumu sarakstu uz tāfeles sīčiem, lai no rīta ir nodarbināti u.c.

Ak, jā, ārā uzsniga maziņš, bet pirmais sniegs! Bet vakarā demisionēja Dombītis.

Trešdienas neraža:

Vakarā nevarēju nekādi papildināt mammas Tele2 karti. Beigās abas bijām niknas. Mani tā karšu-kodu sistēma besī!

  • Ceturtdien, 28.nov.

 

ImageSāku domāt – kāpēc neatceros ne pa kam vienu fankī grūvu?! Izrādās, tur bija viens āķis un es vispār to nebiju spēlējusi pareizi! Lūk, links, kā jāspēlē http://www.youtube.com/watch?v=Uwij2_cxJgg&list=PL56A8CAD9719A9A27 Nu, atkal protu, protams, bet ilgāk spēlējot baigi sāp rokas, sevišķi, ja akcentē katru otro sitienu uz jacenes. Kad jāatceras pēc pāris dienām, atkal tukšs numurs! Bet, kad 1 reiz noklausās, atkal aiziet kā smērēts!

ImageTā, jāmācās CHAMELEON (notis te http://freejazzinstitute.com/showposts.php?dept=transcriptions&topic=20090929071204_HalfNelson ) , bet man vajag bungām. Nevaru atrast, laikam jāklausās un jāzīmē pašai! http://www.mattdeanworld.co.uk/2619/chameleon-drum-beat/

  • Piektdien, 29.nov.2013.

 

Pēc centīgiem darbiem pie bungām tiku tikai uz 45 min. Spēlēju centīgi, bet pārāk maz iemācījos. Beidzot sapratu Chameleon grūvu, bet nekādi nevaru uztrāpīt basbungas vienu 16-daļnoti pareizā laikā bez skaitīšanas. Izdodas tikai, ja centīgi skaitu līdzi. Jā, asinīs vēl nav iegājis!

 

Par svētkiem:

Image

Vārda dienu 25.11.2013.nosvinēju jauki – siltā savējo kompānijā. (Un tas nekas, ka daudzi netika, neieradās, nedeva ziņu – draugs draugu saprot.) Sarunas, tēja, salāti, sveces. Viss bija, bet muzicēšana nenotika – kā nekā, 3.sēru diena tomēr… Atkal neviena foto, jo, kad ir tik labi, nekas nav jāfotografē, jākrāj – tu uzņem sevī emocijas un dzīvo tikai šim mirklim. Tas arī ir vissvarīgākais – ŠIS MIRKLIS.

Image

(Skolā bērnu sirsnīgie zīmējumi, šokolāžu kalni un pirmā diena, kad sāka spīdēt saule.)