īpaša diena – pirmais Latvijas bundzinieku samits

28.jūnijs, 2015. Svētdiena. Šodien Latvijas bundzinieku 1.samits bundzinieku samits

Te plakāts

Sējas pagastā čum un mudž no bundziniekiem, bet es te, L-ciemā… Skaudri sāp netikšana, kam par pamatu sen saplānotās “suņu dienas” lauku idillē. Sākumă arī nošaubījos, vai neprofesionāļi drīkst cerēt uz dalību, bet pēc Andžeja Grauda intervijas Radio 5 sapratu, ka mana nedrošība ir bijusi pilnīgi veltīga.

Aplūkoju arī ritma notis, kā raksts manim nav nekăds cietais rieksts… un mani pārņēma sajūta, kā uz randiņu dodoties… bungu kaislība! Sāku galvā bīdīt uz-Sēju-tikšanas visus iespējamos scenārijus, bet nekas pa plauktiņiem nesalikās.

Ek, ….

visu sabojāja fakts, ka šoreiz netieku… Bet pirmais samits ir pirmais, to neatkārtot! Āāāāā…

Skaidrs ir viens – ļoti ceru, ka nākamgad būs nr.2 un uz to man noteikti jātiek!

(Lasu vasaras grāmatu, lai aizmirstos.)

Gaidu, kad varēs apskatīt, kā šodien skanēja; droni būs centīgi filmējuši.

Lūk, bildes no 1.bundzinieku samita

Pats Lintiņš

The Sound Poets stilīgais bungu sets

20150626_202915

Advertisements

Nebeidzamie Jurģi darbā

17.06.2015.

Lai arī rit mana 3.atvaļinājuma diena, nejūtos kā brīvībā, jo tam ir loģisks pamats – katru dienu ierados darbavietā, lai “pakasītos” ar sīkiem kārtošanas darbiem.

Tas būtu nieks, bet fakts mani pārsteidza nesagatavotu – šefs izsauca uz darbu un paziņoja – tā, Tu pārcelies! Tā nu es 2 dienas krāmēju kastes, audzēju makulatūras kalnu, šķaudīju no putekļiem un rakstīju uz kastēm iniciāļus!

Ek, pagājušo mācību gadu noslēdzu ar iekrāmešano kastēs, jo klasē bija remonts; nu  pārvācos uz man svešu telpu. Pašu pārvākšanos nepieredzēšu, jo būšu ārpus aizsniedzamības oficiālā diapazona, bet lielā krāmēšanās, iekārtošanās sekos augusta pēdējās nedēļās. Ufff, nebeidzamie Jurģi!

IMG_20150617_203255 IMG_20150617_203309

aptuveni 674.

15.06.2015. Pirmdiena, oficiāli 1.atvaļinājuma diena, kurā plānoju tomēr apzinīgi ierasties darba vietā, jo visi darbi nav padarījušies.

Ieraksta nosaukums sevī slēpj nekonkrētību; visi rēķini reiz nojuka, tāpēc plus, mīnus 20 dienas norādītajam skaitlim/skaitam, bet no kaut kā bija jāatsāk, tamdēļ, “674” derēs!

Klīstot Discovery kanālu rindā atradu jaunu info, kas pagrūstīja manus apvāršņus, piem., ka Islandē ir pārāk daudz enerğijas resursu, kurus nav kur likt; ka labprāt paplunčātos salas lepnumā – termālo ūdeņu baseinā zem klajas debess, ādu palutinot  balto mālu maskās. Taču uz dzīvi tur nepārceltos – pārāk maz koku, pārāk daudz vulkānu.

Ar labpatiku vēroju Itāliju, gan dabas, gan dizaina raidījumos. Positano bija skaisti… Kāpēc, kad 15 gadus atpakaļ 2 nedēļās “apskrēju” visu valsti, tik maz izbaudīju, tik maz atceros… tikai vēju, krāsas, garšu un mazliet – laiku.

Darbā un muzikālajos projektos sezona noslēgusies – briestu vasaras lielajam atpūtienam, kas sāksies mazliet pirms Jāņiem. Bungu spēle ierūsēs, jo pie seta normāli tikšu vien augusta beigās.

Balta skaudība arī par briestošo pasākumu – Latvijas bundzinieku samitu http://www.seja.lv/dome/dokumenti/teritorijas-planojums/52-iedzivotajiem/sejas-novada-sporta-centrs/542-latvijas-bundzinieku-samits , jo būšu pārāk tālu. Ja arī drosmi saņemtos, uzskatu, ka mans iesācēja līmenis šoreiz ir šķērslis nr.2. Bet nākamgad gan derētu!

Ārā burvīgi saulains, dzied putni, bet mans tiešais plāns sāksies ar darbu nr.1 – vide ap sevi un tās atputekļošana! Tam būtu jāseko veļas mašīnas iedarbināšanai, trauku mazgāšanai un bungu treniņam, piem., koordinācijas iedresēšanai kūtrajās ekstremitātēs!

P.S. Netīšām atradu palasāmu lapu “Mēs dzeram un rakstām texxxtus” http://klab.lv/users/texti/ . Dalītas jūtas, jo tur sabērtas rakstniecības un humora pērles sūdos, nākas, lai gūtu lasāmbaudu, maķenīt nosmērēties. Atradu vēl ko skatāmu – Pusnakts šovu septiņos20150527_22134520150527_22131020150527_22061720150527_19454720150527_194506KaBriKoRds20150523_190221

Daži labi koki

Daži labi koki

Jūnija nakts dzejolis draugam

IMG_20150529_225552

1.06.2015.

Tā saule, kas manus rītus zeltā tin,

Ir tava sirds, kas lielo dzīves mīklu min.

Kad vienmēr blakus, cieši līdzās,

Ir laime patiesa – būt vajadzīgam.

Tu teici, viss mums būs, netrūks nenieka –

Gan maize, sāls, gan kaudzēm prieka;

Būs apkārt draugi, darbs un cieņa,

Bet melna mākoņa – neviena.

Tici –

Ir tava dvēsele kā mirdzošs kristāls.

Skan stīgas, melodija dejo, dzied.

Zini –

Man paļauties uz tevi viegli,

Kad domas skaistos ziedos zied.

Bērns, tavs ceļš ir arī mans –

Pieskarties, just, blakus iet;

Mīlestībā augt,

Sapni piepildīt.

Tevī manas saknes

Cauri mūžībai rit.

Arī rīt.

IMG_20150529_225651IMG_20150529_225719

Katrīna Rotgalve

6simt-kautkurā diena

17.04.2015. Piektdiena.

Saule mainās ar lietu. Un tā visu laiku. Pat sniegu un krusu sola!IMG_20150410_164553

IMG_20150414_191622 IMG_20150414_191645 (1)IMG_20150414_191628 (1)

Darbā laužos caur darbu biezokņiem, bet uz mirkli ieskrēju apraudzīt novārtā pamesto presētavu, vārdotavu, Dienasgrāmatiju, kurā pēdējoreiz esmu ierakstījusies mēnesi atpakaļ.

Kad vēlos vakaros pārnesu sevi mājās, neko vairs negribas. Vienīgais, ko spēju, ir TV pults paspaidīšana, kārtējo reizi noņurdot, ka nav nekā sakarīga, ko skatīties. Lielākoties padzeru tējiņu, slinki paslidinu pirkstu pa planšeti, spēlējot kādu facebook bērnu spēlīti un drīz vien esmu jau aizmigusi. Īpašas noskaņas un apņemšanās vakaros ar prieku nododos grāmatas lasīšanai. Pēdējā, ko izlasīju, ir “P.S. Es tevi mīlu”.

IMG_20150320_135338

Vakaros mēdzu staidzināt sevi un kaķi. Vakari, tumši un īsi, izkūst un aizskrien; tiem var noķert tikai asti.

Pārāk ātri pienāk pusnakts, kad tu zini, ka VISS – diena galā un rīt sāksies viss no gala un, iespējams, jau atkal 24 stundu būs par maz.

IMG_20150414_191633

Bungu lietās viss notiek – turpinu mācīties pie Miķeļa. Šobrīd šaflējam, esam pieķērušies arī slotiņām. Ir interesanti, taču progress pārāk lēns. Iemesli 2 – skolotājs pārāk labs pret mani, pati pārāk maz tieku/lieku sev trenēties. Slimošanas nedēļa un arī akcija #izlaushanaas iedzina savus robus.

Ar “Kabrikordu” ieslildījām dokumentālās filmas “Freimis” skatīšanos Tomē. Sajūtas un kopdarbs deva gandarījumu, taču man atkal ir, par ko sevi grauzt – neprecīzi sitieni, dažas neadekvāti skaļas notis iegriež ausīs. Jāanalizē. Jāmācās. Jāuzlabo spēles kvalitāte.

IMG_20150403_173448

Freimja plakāts man atkal pie istabas durvīm – kā studiju gados. Skatos un domāju – ko Freimis man teiktu tādā un citādā brīdī… sak, nesadedzini sevi…, izmanto laiku vērtīgi…

Šobrīd mācīsimies jauno Tomes novada himnu, ko paši arī uzrakstījām; autors – maestro Zigurds Teikmanis! Šodien jāpalūko, kas notiek ar manu dziesmu, kurai mēneša sākumā uzrakstīju vārdus. Zigurdam, protams, šīs dziesmas nošu partitūra jau gatava! Ekselenti!

Ar ģitāristu studiju atkal jauni izaicinājumi prātā – mācāmies dziesmas, kuru tekstu autori Rainis un Aspazija – būs mums Muzeju naktī liels koncis Birzgales estrādē. Ir, ko censties.

Skolas VIA jauni izaicinājumi, kuriozi un dziesmas. Kā lai visu iespēj un iespējami kvalitatīvi izdara, nezinu…

IMG_20150331_145155 (1)

Dzīves vispārīgais noskaņojums – ļoti piezemēts un pārdomīgs, jo IR, par ko DOMĀT. Krustceļu sajūta nepazūd. Nekādas cerētās atbildes IZLAUŠANĀS laikā neizgaismojās. Gaidu.

IMG_20150320_121847-EFFECTS

619. Izlaušanās plānošana

2015.gada 4.martā. Trešdienas naktī.

Ir dažādas filmas. Tikpat dažādas, kā dzīves situācijas, cilvēku noskaņojumi, sapņi un realitāte, bailes un drosme.

Vislielākā drosme ir just un domāt patiesi. Tas ir visgrūtāk, jo, lai arī pašam šķiet, ka sev nemelo, tu automātiski filtrē – kas ir, nav pareizi; ko teiks, domās / teiktu, domātu citi. Bet pats? …

Šovakar, kad negausīgi leksēju iekšā lielo makaronu šķīvi (skaidri apzinoties, ka visas cēlās vakaros-neēšanas-un-mazāk-ēšanas-idejas atkal sagrūs kā raibu klucīšu tornītis), sāku skatīties pirmo filmu, kas patrāpījās pēc afišas izskata kā “viegla, nenopietna” – http://www.online-life.me/5924-pro-aleksa-2014.html. Kad esmu noskatījusies, kārtējo reizi pārliecinājos, ka izskats var maldināt. Filma bija vērtīgāka. Necerēti.

0403201521425

Jau vairākas nedēļas manas sajūtas un prātu diktē ilgstošs priecīgais satraukums, kas kulminēs vai arī likumsakarīgi izplēnēs, tikko gaidīšanas process būs noslēdzies un ēzelītis burkānu dabūjis. Šoreiz mans burkāns ir Britu zemes Eseksas mazā miestiņa Little Hallingbury sasniegšana. Lai arī ikdienā roku darba kalnus, cīnos ar pirmskoncertu drudžiem, pieveicu nekā-nemācēšanas-briesmoņus un ritma svārstību mošķus, mani silda vienīgā doma – IZLAUŠANĀS!

0103201521360Katru dienu velku niecīgo 24 stundu sedziņu te uz vienu, te otru pusi, bet, ja ne kājas, tad dupsis vienalga paliek pliks – visu nekad nepaspēt!

Tad sāku prātot, plānot – ko darīt, lai pietiktu laika visam – darbam, priekam, skumjām, atpūtai, draugiem, hobijiem, pastaigām, lasīšanai, koncertiem un vēl tik daudz kam?

Vienmēr kāda joma paliek novārtā – neapčubināta, aizmirsta, nevērīgi pastumta maliņā. Ja daru to, ko daru, man nepaliek laika sev.

Kā darīt mazāk? Šo darbu darot, nekā.

Kas ir tas, ko es varētu darīt citu, bet tā, lai es to vadu, ne tas mani?! Vairāk vēlos rakstīt, veltīt laiku mūzikai un muzikālo prasmju izkopšanai, taču maizes darbs arī nepieciešams.

Tas nav godīgi, ka darbs mani sakošļā un pašapmierināti izspļauj, kā kompensāciju plaukstā atstājot algu, kas dažās dienās maģiski pazūd – izkūp, nokurina sevi pat neatdzisdama….

Šajā mirklī prāts cīnās ar sirdi un es nezinu, kuram klausīt, jo prāts ir tāds pieredzējis, gudrāks (kāpēc man ir sajūta, ka kāds par mani šajā brīdī klusītēm ieņirdz), bet sirds tiešas atbildes nespēj izboksterēt – nav radusi, ka viņas viedoklī kāds regulāri klausītos.

Viss iepriekš uzrakstītais skan kā patoss, it kā nevarētu īsāk uzrakstīt – ņefig nezinu, ko darīt, bet ir nenovēršama sajūta, ka dzīvē tieši šobrīd ir pienācis kardinālo izmaiņu laiks. Jā, totāli neprātīgi. Jā, nelaikā.

Varbūt man paliks vieglāk, ja kāds saprotoši novilks – jā, četrdesmitgadnieku krīze, zinies…

Da ne krīze, nekas – izdegšana un kārtējās krustceles.

Dažu dienu izlaušanās, aizmukšana uz svešzemju laukiem padomāt – tādu recepti sev esmu izvēlējusies, draugi. Un šobrīd man dreb rokas, kā vēlos šīs zāles ātrāk sevī injicēt!

Kas šajā garajā nerakstīšanas laikā noticis? Īsumā tas izskatās šādi:

Regulāri ļaujos bungu skolotāja Miķeļa viedajām privātstundām – mācīta, saprasta un iedvesmota, bet vienreiz pat tiku uz bijušā skolotāja Mareka meistarklasi, kur izgāzos kā veca sēta, dabūju pa ausīm, bet kaut ko arī sapratu, atkārtoju un iemācījos. Skaļa skaitīšana, kad jāspēlē parasts bīts, ko izkrāso svings pa raida šķīvi, bet visu pamatīgi sarežģī hi-hat atvēršana uz katru pusnoti – neiespējamā misija! Metodes viņam nopietnas, stingras, bet vērtīgas. Nākošā tikšanās, ja viņš piekritīs, būs maijā, kad viņš atkal uz pāris dienām iegriezīsies LV, izmukdams no Briseles nopietnās skolas ciešā tvēriena.

0103201521358

Pamatīgu ārprātu piedzīvoju ar skolas VIA, jo tempa kāpinājums, dziesmu sarežģītība mani pieveica – čutj nenojuku no prāta! Visi mēģi bija tīrās šausmas un mokas, bet – aleluja – Žetonvakara koncertā nospēlēju sakarīgi, vietām pat labi un izgāšanās sērija tika pārtraukta. Neesmu gan mierā ar savu sniegumu, skolotājs Kārlis arī manus fēlerus knapi cieš, bet – bez cīņas nav uzvaras, tāpēc vēl nemetu plinti krūmos.

11043158_889016357816212_137734961199964161_n

Ar KaBriKoRdu viss feini – to jaunas dziesmas, mēģinām, ģenerējam idejas.

Ar ģitāristu studiju gatavojam lielu uzvedumu “Kāzas martā” – kaut kas nebijis, teātris, dzeja, dziesmas, dejas – interaktīvs pasāciens!

Ar sīčiem ir bijušas pankūku cepšanas, šļūcināšanās pa sniegiem, lediem no svešiem kalniņiem.

Kas vēl? Ak, jā, visa veida tehnika brūk un jūk, bet vēl kopā turas. Meklēju aizvietotājus.

Plauktiņā ir jaunas mūzikas un video diski, jaunas grāmatas, ko lasīt. Bet laika nav. Nonākam pie tā paša – vai nu pareizi plānot, vai mainīt visu kardināli, lai viss likumsakarīgi saplānojas!