868. mēģis, dizaina un kino ieteikumi

868.bungu diena – par mēģi, dizaina un kino ieteikumiem.

26.10.2016.

Vakar orķestra mēģis paskrēja nemanot, jo vadītājam bija ļoti darbīgs un apzinīgs noskaņojums. Prieks, ka ātri noorientējos jaunajās 3 nošu lapās un normāli tiku galā. Bija, protams, arī visādas ķibeles ar citiem skaņdarbiem – maza pazaudēšanās “fck, kuru takti spēlējam?!” stilā, kādas nots pazaudēšana (“precīza spēlēšana attiecas arī uz bundzinieku” – reiz noskanēja manā virzienā!). Vienā gabalā bija tik traki – neprecizitātes un nemācēšana, ka pieņēmu diriģenta palīdzību un nenosarku kaunā, kad viņš stāvēja cieši blakus un sekoja līdzi, mācīja. Toties, kad man viss izdevās, saņēmu piemiegšanu ar aci un augšup pacelta īkšķa žestu, kas veltīts tikai man. Pozitīvā nots – pēc mēģa nemocījos pašpārmetumos, bet biju labā noskaņojumā, kā pēc vērtīgas mācību stundas.

Lai arī ārā kārtējā slapji-tumšā diena, tas man omu nemaitā. Saka, ka šur tur sniegot. Man gan labpatiktos tikai maza salna rītos – lūk, kā šajā manis noknipsētajā kadrā!

14713733_10208641523770470_5875438700815889510_n

Pēc krēslu dizaina izstādes Ķīpsalā mājup pārvedu kaudzīti krāsainu bukletu, kurus šķirstot smelties iedvesmu vai informāciju kādas preces pirkšanai. Kad noskatījos “Latvija var” kādu no 2014.gada raidījumiem, atpazinu izstādē apmeklēto WENDEN stendu – malači, stabili  krēsli un bizness plaukst, gudri vadot. Tiesa gan – ne visi viņu krēsli ērti (hmm, smagi arī). Prieks bija atrast jumpraviešu vīnu, kas Ogrē noteikti jāiegādājas, jo garšo izcili (skat. Vīna ceļš )! Izstādes  pārsteigums Igo trauku, apģērba, salvešu, sveču dizains Igo. Akcents personībai. un jaukā saruna. Patiešām stilīgi un skaisti.

20161005_121100

Atcerējos, ka man ir vēl kas iesakāms, šoreiz nevis mūzikas, bet kino jomā. Neplānoti tiku uz filmas “7 minūtes pēc pusnakts” specseansu. No filmas treilera nav nolasāms, kas no filmas sagaidāms – draudzene vispār bija samērā bezcerīgi noskaseptinasņota, ka būs kaut kas no dīvainas fantastikas un pabriesmīgs. Drīz pēc filmas sākuma negrabēja popkorns, nečāpstinājās čipšotāji un cepumotāji, pat ne klepus (par bērnu īdēšanu nerunājot, jo te bija laimīgā kārtā saradusies lasoša DIENAS kluba publika) – ļaudis aizgrābti, apburti skatījās, uzmanīgi klausījās un klusuma sekundēs šķita, ka neviens neelpo. Maģiska un īpaša sajūta, kad filmas skatīšanās process ir ideāls – nekas nenovērš no galvenā – iedziļināšanās sižeta radītajās emocijās un sevī. PER-FEK-TI! Beigu titru mūzika tikai pasvītroja filmas vērtību manās acīs. Ļaudis, jums pašiem jānoskatās!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s