23.12.2013. Svētku nedēļas pirmdiena.
Labi darbi, kas padarīti! Vecmāmiņai māja svētkiem sakārtota, dāvaniņas rīdziniekiem sakomplektētas.
Rīgā pirmssvētku burzma – cilvēks gar cilvēku cieši berzējas.
Braucu garām Gaismas pilij un bij’ žēl, ka nebiju kājāmgājēja statusā – tāādi foto-kadri tika palaisti garām!
Vilcienā uzrakstīju dzejoli, kas vakarā jāsniedz tautai.
Idille.
Tik kluss, kluss, kluss…
Čukst svece eglītei rokās;
Cep māmiņa zeltainus raušus –
Sabirst milti priekšauta krokās.
Tētis domīgi logā raugās,
Kur aiz pakalniem apsnigušiem
Koku zaros sapinas tumsa,
Bet mēness dzied aizmigušiem.
Pie pavarda kaķītis murrā;
Bērniem krāsainas spēlītes,
Bet vecmāmiņa par Zvaigzni runā,
Kā reiz gudrie un gani pie silītes.
Tik kluss, kluss, kluss…
Ir tik labi – kā bērnībā, senāk –
Ir krāsnī iedegta guns
Un mājoklī svētība ienāk.
Tu ceri – un atveras durvis,
Tu tici – un atveras sapņi,
Tu mīli – un atveras sirds.
…
Nedēļa sākas ar kārtējo live – vakarā klubā Ģitāristu studijas atskaites/Ziemassvētku ieskaņas koncerts. Nebija nekāda stresa, pat ne mazākā.
Spēlējās samērā viegli; dziesmu beigās ietrāpīju precīzi. Mīnuss – ne kripatiņas nedziedāju līdzi, jo 1) bija par tumšu un nevarēja saredzēt vārdus (bet no galvas nezinu necik), 2) dziedāšana+ritms ir sarežģīts process – bija bail, ka nenojūku no ritma zīmējuma un tempa (jā, vokalizēt IR jāmācās!).
Pēc konča saviesīgā daļa, kurā labi gāja iekšā „karstā ola” jeb karstvīns un citas dziras. Protams, pa vidu un galvenokārt – dziesmas!
Kāds zinātkārs puisietis izķidāja bungu slotiņas pa sastāvdaļām – pilnīgi sabijos, ka nav pagalam! Uz mana kahona fotografējās, sēdēja, dipināja mazām kājelēm. Nepiespiestā atmosfērā patusēja savējie, bet mājās tikām neticami laicīgi – pēc desmitiem vakarā.
Labi, ka labais cilvēks vārdā fotogrāfs bija klāt – bildes ir jautras!
Mani ceļojumu zvaniņi skanēja dzidri!
Par pasākumu komentāros un bildēs vairāk te http://www.ogresbalss.lv/?p=5527
Pirms gulētiešanas izpušķoju savas istabas eglīti. Sākās kārtējās cīņas ar kaķi, lai neaizspēlējas, nesagāž utt!
24.12.2013. Otrdiena.
No sniega ne miņas, bet gaiss ārā gan ziemīgs. Rīts sākās ar laicīgu celšanos, bet turpinājās ar braukšanu uz Latgali, Kristus Karaļa kalna parku. Somas sapakotas ar pašu nepieciešamāko – nekā lieka, jo mašīnā vietas gaužām maz.
Ieradāmies pēcpusdienā, papusdienojām un sākām rosīties, lai viss līdz svētvakaram padarīts. Gruntīgi izsūcu, izmazgāju Ādama mājas grīdas, sevišķi uzspodrinot kopīgo vannas istabu.
Pēc jaukām, kopīgām vakariņām devāmies uz lūgšanu namu post eglīti, altāri. Kad īsi pēc pusnakts baznīcas un zakristijas grīda izmazgāta, pārņēma vairāk kā gandarījuma un prieka sajūta – tās bija piepildītība, pateicība, veselums, laime.
Klusums, miers, vienkāršība… to vēlējos, tas manim tika dots.
25.12.2013. Trešdiena.
Brīnumaina Ziemassvētku diena – saulaina, gaiša… īpaša sajūtu ziņā, jo tik jauki nekad, nekad vēl neesmu jutusies. Draudzes kopības sajūta un cilvēciska mīlestība silda. Daba kā modusies, kā no jauna piedzimusi līdz ar „katru gad’ no jauna Kristus bērniņš dzimst”.
26.12.2013. Ceturtdiena.
Skatos TV – LNT. Kādā svētku koncertā baznīcā dzied „Putnu balle”. Sen zināmas dziesmas, kam nemainīga vērtība. Prieks dzirdēt Ievas Kerēvicas balsi. Klausos un dzirdu, ka bungas ir, bet visu laiku nerāda un nerāda bundzinieku. Kad beidzot parāda, konstatēju, ka viņš, kā jau akustiskā koncī, klusinātā, spēlē ar slotiņām pa kahonu, citreiz pa drobeni. Patīkami klausīties, analizēt, saklausīt un saprast bungu/ritma partiju.
Pa TV3 Latvijas lepnumā uzstājas „The Sound Poets” – Jānītim aizlūzt balss, jo pasākums, kā jau vienmēr, aizkustinošs.
Dienas apģērbs – pidžama.
Dienas smarža – mandarīni un piparkūkas.
Dienas nodarbe – izgulēšanās, internets, TV, bilžu ielāde, rediģēšana; blogošana.
bungotajas dienasgramata 