944. Pirms jaunā ceļa

944.

2017.gada 17.februārī,

piektdienas naktī

Stress pirms brauciena uz Angliju.

Sazinājos ar mūzikas skolotāju veblapas veidotāju Ekseterā. Ja vēlos, viņš arī man par brīvu izveidos profilu. Nezinu, tad jau redzēs, kā man veiksies – sākumā jāaklimatizējas. Pēcāk varēs atrast telpas, bungu setu un varbūt kādus skolniekus, kas labprāt apgūtu bungu spēles beisikus.

20170215_103830

Vakar apciemoju savu bungu setu – atlaidu drobenei atsperi, lai nezum, ja telpā kāds skaļi runās vai skatīsies video. Piesitu pie toma, apsedzu visu komplektu ar siltu sedziņu un sērīgi noskatījos – nezinu, cik ilgi, kamēr atkal uzspēlēšu pa visiem trumuļiem.

Ceļā ņemšu metronomu, dažus pārus bungu kociņu, Kārļa meistaroto trenažieri, bungu atslēgu, austiņas, rudimentu lapu un dažas orķestra notis. Jāpadomā, vai arī slotiņas jāņem – lidmašīnas bagāžu krāmējot katrs grams no svara.

Žēl, ka Valentīndienā orķestra diriģents bija apslimis un mēģis izpalika, tā arī pie jaunajām notīm netiku. Cerams, kāds tās ieskenēs un e-pastā iemetīs.

Lūk, 3 miglaini kadri no orķestra mēģa. Ek, man viņu pietrūks…

Advertisements

943. Balttour 2017 ieskandināts

943.

2017.gada 7.februāris,

otrdiena

Ārā burvīga ziemas diena – sals dursta degungalu, saule kutina, bet gaismas perfektas ideālām fotogrāfijām.

Galvenais februāra notikums noticis – Salaspils orķestris 7 skaņdarbus uz lielās skatuves Ķīpsalas izstāžu zālē 4.02.2017. nospēlējis! Salaspils novads piedalās Balttour

20170204_111232_1

Lai īstenotu akciju “agrā piecelšanās”, tajā bija iesaistīti 4 dalībnieki – orķestra vadītājs, modinātājpulkstenis, modinātājzvans telefonā un mamma! Visi aktīvi un secīgi zvanīja, kā rezultātā akcija notika bez aizķeršanās – pirms 8:00 biju jau pie tankštelles, kur satiku otru agro putniņu un drīz vien arī auto bija klāt.

Autobusā vēlreiz noklausījos Bītlu popūriju, bet neļāvos stresam – kā būs, būs labi, nav ko sevi kacināt!

Kad ar orķestri ieradāmies Ķīpsalas iztāžu zāles aizmugurē, tikām pie jūraszilām aprocēm. Ātri sanesām insrumentus, uzkrāmējāmies. Prožektori karsējoši un briesmīgi spoži. Vienīgais instruments, kas tika apskaņots ar 3 mikrofoniem – bungas!

Pēc koncerta skaņotājs teica – Re, es taču teicu, ka labāk skanēs ar mikrofoniem!

Sev varu ielikt vairākus plusiņus par to, ka nepazudu ne vienu reizi notīs – pratu izsekot, kurā taktī esam, pārāk nestresoju, pratu saņemties, saorganizēties, ātri atšķirt īsto nošu lapu.

Mīnusi diemžēl neizpalika – vienu reizi sasteidzu tempu (mani nolika vietā diriģenta “lē-nā-āāk!”); vienu reizi, kad spēlēju ne tik daudz pēc notīm, kā improvizēju, beidzu skaņdarbu par 1 sitienu ātrāk nekā pārējie; saklausīju savā spēlē arī vairākas tehniskas kļūmes izpildījumā.

Secinājums – kopumā ļoti O.K., bet, protams, daudz jāmācās, jāklausās konkrētās dziesmas, lai skanējums būtu plūstošāks un stabilāks.

Tā, šodien orķestra mēģis citās telpās. Show must go on.

P.S. Forši, ka bija iespēja krustu-šķērsu izstaigāt visu tūrisma izstādi. Man gan labāk patika mūsu pašu mājražotāju, uzņēmēju piedāvātais. Pasaules tūrisma izstādes daļa, manuprāt, pārāk vienveidīga, bez dizaina un stila odziņām, kā arī – briesmīgi pārpildīta – nācās pārciest daudzus sastrēgumus.

P.P.S. Lēnām un mērķtiecīgi jūku prātā, jo break out uz UK tuvojas, inerces vadīts – ar paātrinājumu. Par to, protams, manā otrā blogā – Kate Travels.

939. gatavošanās koncim Ķīpsalā un laiskie sniega sliņķi

939.

2017.gada 1.februāris, trešdiena

Vēl jāapstrādā janvāra skaistākās ziemas bildes, taču tas paņem daudz laika un šobrīd nav primārais uzdevums manā plānā. Lūk, dažas no galerijas, kas pilnā apmērā skatāma winter paintings in January, bet tuvākajās dienās būs vēl.

Šodien devos uz vietējo bibliotēku un atdevu divas grāmatas (par britu karaļnama dzīvi), ko biju ļoti vēlējusies izlasīt, bet tomēr vairāku mēnešu laikā neradu iedvesmu. Ja reiz ne, tad ne, nav jēgas tās marinēt – jādod iespēja arī citiem palasīt.

Man gultā jau ir Sāras Larkas triloģijas – “Jaunzēlandes dzimtas sāgas” divas grāmatas, kas arī prasās tapt izlasāmas.

Pie reizes atdevu bibliotēkas īpašumā štāpeli citu labu grāmatu, kas manās mājās netiks lasītas otrreiz, bet citi tās būtu ieinteresēti izlasīt vismaz pirmo reizi.

Ceļojuma biļešu un citu dokumentu printēšana arī aizņēma savu strēķīti laika – ilgāk, nekā domāts.

Vakardienas orķestra mēģis paskrēja kā mirga – septiņi sestdienas koncertam Ķīpsalas izstāžu zālē paredzētie skaņdarbi izspēlēti, kā arī pārītis pa virsu. Diriģents apmierināti konstatēja – koncim esam gatavi, vai ne?!! Kopumā – jā, bet bundziniekam tomēr tā labi jāpamācās (to es saku sev!). Vispār orķestra vadītājs bija apbrīnojami mierīgā garastāvoklī – pūtējus īpaši nedricelēja un nesunīja, Tomam neaizrādīja, pat bundziniekam tikai 2 reiz lika spēlēt kaut kādas taktis vēlreiz, kaut gan, ai-ai, kā pa ausīm pelnījās par pazaudēšanos nošu mežā, tehniskām neprecizitātēm un nepietiekami uzmanīgu attieksmi pret pauzēm! Ufff, paveicās!

20170131_191959

Secinu – man jāmācās vairāk izjust skaņdarba struktūra un melodijas virzība kopumā, tātad – vairāk jāklausās dziesmas, ko mācāmies, lai dzīšanās pēc precizitātes nošu izpildījumā nav galvenais, bet gan dziesmas enerģētika kopumā un tās iespējami skaista pasniegšana klausītājam.

Ārā auksti. Liela daļa ceļu pārvērtušies par bīstamiem ledus kukuržņu krāvumiem, bet pār jumtu korēm savas ķepas laiski izstiepuši sniega sliņķi.

20170131_154748

936. starp svētkiem, koncertiem un iedvesmojošiem video

936.

26.janvāris

2017.

Pelēko ceturtdienas pēcpusdienu atdzīvina skaista snigšana, kas noslēpj kusuša slapjā sniega un lietus rūdītos ceļus, ko izdangājušas mašīnu un cilvēku pēdas – nu visi ledus kukuržņi zem pūkainā skaistuma. Izskatās, ka turpmākajās stundās būs bīstama iešana un braukšana. Nekas, uzaušu zābakus-visurgājējus un līdz mēģinājuma telpām tikšu.

Šodien pamatīgi jātrenējas, jo līdz uzstāšanās Rīgā, Ķīpsalā palicis vien viens orķestra mēģis. Būs jāpasvīst! Vakar apkopoju Bītlu popūrija dziesmas jūtūbja pleilistē un sekoju ar acīm līdzi nošu lapās. Plānoto skaņu bilde tapa skaidrāka – nu jamācās!

Ilgu laiku nerakstīju, jo citi darbi un nedarbi ātri novirzīja mani no bloga.

Vērtīgo darbu sarakstā blogu menedžēšana un facebook advertu apgūšana. Lai visa informācija negāztos kā lavīna pāri šai manai (bundzinieces dienasgrāmatas) lapai, izveidoju jaunu foto lapu facebookā KatyPhotoArt un fotoblogu Katy Proto Art Com, kurā publicēšu jaunākos un labākos fotokadrus, bet ceļojumu piezīmes rakstīšu te – Katy Travels.

Atjaunoju profilu instagramā.

Īsi par galveno

2016.gada 4.decembrī Ķeguma baznīcā ļaudis iepriecināja pirmssvētku Dievkalpjums un vakarpusē koncerts 4.dec.2016.Ķeguma luter.baznīcā, ko sniedz Kitija Blūma un Āris Ozols. It kā jauka mūzika, kvalitatīvs izpildījums, bet noskaņa, lai arī jauka, nebija mierīga un dziļa, jo sarežģītās nošu pasāžas un skaistās balss radītā saraustītā dziedāšanas maniere  neaicināja uz apcerīgumu.

Ar Salaspils orķestri 17.12.2016. koncertējām Salaspils botāniskajā dārzā Ziemassvētku tirdziņa laikā. Tirgus gan tāds pašvaks bija, bet oranžērijas telpās tomēr ieklīda daži ļaudis, kas vēlējās baudīt mūziku. Tā teikt, uzspēlējām kaktusiem!

Bundziniekam viss izdevās… pat stresa līmenis bija zem kritiskā! Skanēja o.k. 😉 izņemot Kulakova “Slidotava”, jo neīstenoju drošo plānu B, bet slideno A.

Riskēju… un izgāzos. Tehniski vēl netieku nošu lapas norādītajā tempā, tāpēc ir alternatīva, ko šobrīd pielietoju mēģinājumos un nāksies arī koncertā – plāns B, kas balstās uz drošu spēli, kas, savukārt rodas no improvizācijas un skaņdarba sajušanas, nevis par katru cenu mēģināšanas nospēlēt pēc notīm.

20161208_190722

Izvēlējos palīdzēt TAIZE pasākuma veiksmīgai norisei Latvijā un savā miteklī uzņēmu divas jaunietes no Lietuvas. Kā redzams video, skaisti pasākumi norisinājās gan Rīgā TAIZE LT, gan perifērijā. Interesanta pieredze un jaunas iepazīšanās.

TAIZE Rīga nebija gaidījuši 15000 jauniešu, varbūt tāpēc no sava skatu punkta konstatēju lielus robus plānošanā un organizēšanā, kas atšķīrās atkarībā no konkrētām draudzēm un baznīcām.

 Vērtīgu linku adreses

Mūziķi Wintergatan turpina iedvesmot – wintergatan about building kick drum upside down. Arī viņu Jaunā Gada plāni, kas redzami šajā videovēstulē ir vairāk nekā tikai slavējami Wintergatan plans for 2017! He-he, izskatās, ka Elektrum radošais kolektīvs arī klausījušies Wintergatan Elektrum apsveikums svētkos!

Kvalitatīvs rockabilly The Swamp Shakers un we’re celebratin’ Django Reinhardt’s birthday and this is our musical present for him un Dona dziesma jaunās skaņās “Vintāža” kaverversija Dona “Pāriet bailes”.

Jauks ieskats otrajā Baltijas bundzinieku samitā 2nd Baltic Drum Summit.

Lūk pāris Drum Talk iešēroto video, ko vērts noskatīties Drum Talk TV Anika NillesDrum Talk TV Kamil Pyrek & Igor Falecki

Bundzinieka Virgila Donati jaunākās bundu treniņ-nošu lapas Virgil Donati drum sheet.

Ļoti vērtīgi padomi bundziniekiem Kā trenēties ar metronomu u.c.viss par bungu kociņiem

Šomēnes noskatījos jaunākās britu seriāla Šerlock sērijas. Netīšām atradu kādu video, kurā Šerloks dzied Albertholā. Sirsnīgi Benedict Cumberbatch is singing.

Izcili, talantīgi, ģeniāli spēlē Juzzie Smith!

Džeza mūzikas stāsts par Markus Millers.

Muzikālo video maratonu noslēdz mūzika, ko komponists spēlē ledājos Ludovico Einaudi , bet speciālā izstāžu zālē ģitāras spēlē putni par putniem, kas spēlē.

Ziemas mēnešos sildos pie gaismiņu virtenēm!

Manu izlasīto grāmatu plauktā nonāca šī jauno laiku grāmata, kas aicināja padomāt par mūsu IT-atkarības mērķtiecīgu virzīšanos pretim privātuma iznīcināšanai. Mācītiem prātiem to nebūs viegli lasīt, jo var kaitināt valodas nabadzība un neveiksmīgas tulkošanas pēcgarša. P.S. Lai arī lasītājam šķiet, ka romāna “Sfēra”sižeta virzība uzminēta, loģiskais Happy end neseko.

20161227_074501

 

913. Iedvesma remontam, mūzikai + Rīgas ielas + orķestra ainiņas + ieteikumi

913.

2016.gada 3.decembris.

IEDVESMA kā ēna – netverama. To var ieraudzīt domās. Sajust, kad tā ir tuvu klāt.

20161011_162803

Iedvesma ir brīvs gars, ko nevar sasaistīt un piesaistīt – to var tikai netīšām notvert, bet ne paturēt.

Rakstīšanas iedvesma nedevās rokās, bet dizaina iedvesma uzplaiksnīja kā zibens un ilgi sprakšķēja un dzirksteļoja, līdzīgi kā dārgs salūts.

Novembra novakares, naktis un agri rīti pagāja aktīvi remontējot koridoru un nedaudz uzlabojot virtuves dizainu.

Tas ir īsts kaifs – atbrīvot sienas no vecajām, dažviet pat divu kārtu, tapetēm, aizdarīt caurumus ar rotbandu, tad noslēguma špakteli, noslīpēt (kā es saku – nosmilšpapīrēt!) nogruntēt un nokrāsot. Virtuves durvju ailes veidoju izmantojot putas, balto špakteli, krāsu, bet tur vēl dizains nav pilnībā gatavs.

Nesen nosvinēju iepriekšējā gada dzimeni, pagāja necik ilgi un arī 42-nieks bija klāt. Bildē otrādāk apgriezies “41”!

20160917_173311

20161103_204326

Ar Salaspils orķestri spēlējām pilsētā 11.novembrī, pavadot un sagaidot lāpu gājienu.

Liela pieredze un secinājumi man tika no orķestra kopkoncerta Siguldā – satiku citus sitējus, klausījos, kā mainās koporķestra skanējums atkarībā no diriģenta. Biku pazudu notīs, bet tas skaņdarbu neietekmēja. Jātrenē rudimenti, tremolo – atklāju būtiskas kļūdas.

Decembrī spēlēsim Salaspils botāniskā dārza oranžērijā, kamēr laukā Ziemassvētku tirdziņš. Gatavojamies. Iepriekšējā mēģinājumā konstatēju, ka kāds kultūras nama “Enerģētiķis” rūķītis nomainījis basbungu un korpus tukšs – skan nederīgi! Nācās sabāzt pa caurumu bundulī visu, kas pa rokai – šalli, jaku, tubas čeholu, lai skan klausāmi! Būs kāds spilvens jāziedo!

Pēkšņa haltūra parādījās valsts svētkiem tuvojoties. Tad nu ķēru, grābu, klausījos, līdz cauri ērkšķiem izlauzās īstās notis (ko gan pierakstīju, gan pamainīju) un pavadījums arīdzan iezīmējās kopā ar ģitārām klausāms un kori dziedāt uzmundrinošs. Laika bija maz, taču čakli un apzinīgi sanācām uz pieciem mēģinājumiem. (Skaistāko foto autors Rihards Puriņš – skat.lejā.)

Noklausīties var te – Tu esi Latvija – dzied “Lins”.

Joprojām netieku ārā no apburtā loka – mēģī super, koncī – ne tik labi…

Praksi, pi20161109_191837eredzi, saņemšanos – to man būs audzēt kā bruņas. Jāceļ pašvērtējums. Tas nenotiek ātri un viegli.

20161112_112605 20161112_134500

 

Iegādājos (beidzot!) sev nošu pulti! Jauks tomēr tas mūzikas veikals Upīša pasāžā – uzlaboja garastāvokli un bungu setu; nu var sist basu uz pilnu klapi!

Aizgāju uz ķinīti “Maģiskās būtnes”, bet pēcāk ieklīdu “Staro Rīga” krāsās.

Apciemoju bērnības ēku Jēkaba ielā. Palūkojos uz durvju režģiem, ieslīgu jaukās un smeldzīgās atmiņās.

Nesen manās rokās nonāca Artas Snipes mammas tvertais foto kadrs 1984.gada 2.augustā. Es – gaišais tēls augšējā rindā 1.no kreisās.

14238242_10154133200749865_8364802682225097267_n

Daba iepriecina – man tīri pa prātam ziemīgs, sniegots rudens! Ir skumji, kad krīt/kūst pēdējais sniega bastions, bet priecīgi, kad snieg un puteņo no jauna.

Beidzot paviesojos Xcelsior mākslas un dizaina telpā. Iespaidīgas izstādes, par kuru dizaina pērlēm izsmeļoši un laipni pastāstīja kāds jauneklis – aizrautīgs līdz pēdējai vīlītei!

Joprojām priecājos par noskaņu manā buduārā – lai gan remonts jau divus gadus vecs, prieks neizkūst!

Kārtējā lielajā mājkārtošanas lēkmē atdevu makulatūras konteinerim vecos vidusskolas laika pierakstus, nofotografējot dažas lapas rokraksta pētīšanai un vēstures atvilktnēm.

IETEIKUMI, ATKLĀJUMI

Nejauši atklāju interesantu jūtūberi Fallen TV. Čalim ir talants un harizma. Iesaku paskat-klausīties Dievs, bet sevišķi Ziņa nākotnes Latvijai. Iedvesmojoši, īsti, tieši; veiksmīgs vizuālais risinājums ar kokiem fonā. Puisis runā, repo no galvas; sirds viņam pilna, emocijas sprēgā.

Skaistas vintāžas bungas skatāmas te Vintage drum kits. Bungu ražošana, tapšanas process Tā top bungas.

Man uzdāvināja tādu tēju, kas ir sapresēts zieds, kas karstā ūdenī atplaukst. iespaidīgi, skaisti, tomēr esmu un palieku melnās tējas + citrons fans! Un, protams, šīs sezonas jaunums manās mājās – ķirbju ievārījums!

LABA KAFEJNĪCA

Ar draudzeni jauki pavakarējām Ogres kafejnīcā “Eītis miglā”. Progresīva vieta, gardi ēdieni, piesaistošs dizains. Facebook lapā tiek publicētas  biežās aktivitātes – branči, svētki un citu prieku iespējas!

IZLASĪTO GRĀMATU STŪRĪ

Lasu triloģiju par Jaunzēlandi – ieceļotājiem, zelta meklēšanu, cilvēku likteņiem un vēstures skaudrajiem lokiem. Te redzama 1.grāmata. Laba, patiešām.

20161128_094215

870. marši, papīri & gardumi

870.  Par maršiem, papīriem, gardumiem un sveša grābekļa salaušanu.

29.10.2016. Sestdiena.

Ir tā – vai nu ir iedvesma, vai nav. Un šoreiz ne par radošās mūzas meklējumiem, bet iedvesmu ikdienas darbiem. Rītos, kas mostos pēc 11-iem, jutos tīri jauki, bet vēlā vakarā nožēloju, ka diena bijusi par īsu un rīt NOTEIKTI jāmostas un jāceļas agrāk – varētu sākt 8:30, bet vēlākais, kad iztīstīties no gultas kokona – 9:30. Kā jūs domājat, izdodas?! Šodien izkāpu no gultas 10:00 un jutos kā varonis!

Šobrīd varu teikt, ka slinkumu esmu pieminusi ar kāju jau divas dienas (izklausās, kā anonīmo lietotāju sapulcē “es jau nelietoju 2 dienas…”), tas nozīmē, ka vakarā esmu gandarīta par paveikto un maz bijis lieki nomuļļāta, velti notērēta laika.

Tāpēc – par manām “varoņa gaitām” tekstuāli un bildēs:

20161003_163101

Gatavojos tuvojošiem koncertiem, mācos notiņas, bet ne no galvas – galvenais ātri noorientēties nošu lapā – zināt, kuru takti jāspēlē. Protams, desenio un coda mani joprojām mulsina un pirms sāku trenēties tomēr paanalizēju nošu lapu. Jā, kad jāuzstājas, nebūs lieka laika analizēt nošu rakstu, tāpēc saprotu – ir jāiemācās lasīt un spēlēt uzreiz; katrā ziņā mācu sevi tā.

Tā kā orķestru repertuārā pamatā ir dažādi marši, mācos tos. Atklāti sakot – man patīk tos spēlēt. Vienīgi negribas ieciklēties uz tiem, jāatrod grupa, kurā spēlēt ko roķīgāku, lai nepārvēršos par tipisku orķestrantu, kas neko citu vairs nemāk spēlēt. Alkstu dažādības!

Ieziemoju balkonu – visus tukšos puķpodus savienkopoju, paslēpu; izmazgāju balkona grīdu.

Beidzot biju apkopt kapiņus. Kā sāku plosīties, tā nevarēju stāt – divu stundu laikā nogrābu ne tikai krustmātes ģimenes kapu vietu, bet arī pa labi, kreisi pie kaimiņiem. Lai arī saule mijās ar pēkšņu lietu, izlēmu nogrābt ceļu ne tikai priekšā, bet praktiski visā platumā līdz tā galam. Pārcentība maksā. Cik? Vienu svešu uz pusēm pārlauztu grābekļa kātu! Savu maziņo plastmasas štruntu nesaskādēju, bet, kad bija jādodas cīņā ar biezo lapu kaudzēm, aizņēmos vienu pie koka pieslieto. Nu ausis nolaistas, jo nezinu, kuram nodarīta skāde. Grābeklis izskatījās bezsaimnieka un vislietošanā, koka kāts izrādījās lai arī stabils, mitrumu pārsūcies, ko tur nepārplīst!

Fotogrāfijā viens izcils Ķeguma dizaina objekts – jaunais un vecais elektro-skapītis. Malacis, grafiti meistars – vecais lūznis nu ir ieguvis skaistu apģērbu!

20161029_151704

Sāku turpināt škirot ārā metamos papīrus – šoreiz manās ķetnās nonāca augstskolas lekciju pierakstu gūzma. Tad nu stāvēju pie šķiromajamiem konteineriem un dīrāju papīru ārā no plastmasas vāciņiem, atdalot metāla skaviņas un aizšķirojot citā konteinerī (pie mūsmājām nav konteinera metālam lietām, nākas mest kopkastē). Process neplānoti ievilkās, jo starp papīriem atradās daži, kas vēlreiz rūpīgi jāpārlasa pirms izmešanas makulatūrā. Protams, šķiroju nežēlīgi – visa pedagoģija tika likvidēta… To n-tās pildspalvas skribelējušas n-tajās A4 papīra lapās, gan rūtiņu, gan baltās, gan tik caurspīdīgās, ka nav saprotams, kā uz tādām pamanījos reiz rakstīt – laikam bija kaut kāds papīra taupīšanas režīms. Kad ieraudzīju to kaudzi salīmēto, sakniedēto lapiņu, kas saucas – kursa darba melnraksts, iepletu acis pārsteigumā, jo tas bijis MILZĪGS darbs; kā es to vispār tiku paveikusi, neticami! Nabaga sekretārīte, kurai toreiz par 25 latiem bija visa šī ārprātība jāpārraksta datorrakstā!

20161028_114344

Tā kā man dāsni tika piegādāta trešā ķirbju lieldaivu porcija, ķēros pie ķirbju ievārījuma darīšanas. Šoreiz nekāda mantas bojāšana ar pierīvētiem āboliem!

Tā kā citronu miziņa tika pierīvēta ķirbju ievārījumam, citroni palika kaili un lietojami vien tējai. Bet, tā kā man neplānojas tējas dzeršana kvantumā, izlēmu, ka darīšu eksperimentu. Tā sākumposmā apvārīju citronus. Sapratu, ka viss ir mega skābs, jāmeklē situācijas risinājums.

Tā nu nākamajā dienā piepirku 7 apelsīnus, 2 laimus, cukuru un ķēros pie eksperimenta otrās kārtas.

Atklāti sakot – visu darīju uz čuju un sanāca ideāls ievārījums!

Tā kā ķirbja sēklas atstātas nākamgad stādīšanai vai noēšanai, lai nekas no lielogas neietu zūdībā, ķirbja mīkstums tika atstāts pankūkām. Lai māja pārvērstos par gastronomisko izvirtību epicentru, dienu noslēdzu ar ķirbju pankūku cepšanu.

20161029_181256

Mikai viss šitas ir līdz kaklam – guļ kā āpsis; solidaritētes pēc – tepat, virtuvē, saimnieces tuvumā!

20160910_141729

Bilde gan no citas darbīgas dienas, kad kaķīts ātri iespruka plauktā, kas tobrīd tika kārtots un uz sitiena cieši aizmiga. Viltība izdevās – saimnieks ļāva kaķīšam netraucēti gulēt.

 

868. mēģis, dizaina un kino ieteikumi

868.bungu diena – par mēģi, dizaina un kino ieteikumiem.

26.10.2016.

Vakar orķestra mēģis paskrēja nemanot, jo vadītājam bija ļoti darbīgs un apzinīgs noskaņojums. Prieks, ka ātri noorientējos jaunajās 3 nošu lapās un normāli tiku galā. Bija, protams, arī visādas ķibeles ar citiem skaņdarbiem – maza pazaudēšanās “fck, kuru takti spēlējam?!” stilā, kādas nots pazaudēšana (“precīza spēlēšana attiecas arī uz bundzinieku” – reiz noskanēja manā virzienā!). Vienā gabalā bija tik traki – neprecizitātes un nemācēšana, ka pieņēmu diriģenta palīdzību un nenosarku kaunā, kad viņš stāvēja cieši blakus un sekoja līdzi, mācīja. Toties, kad man viss izdevās, saņēmu piemiegšanu ar aci un augšup pacelta īkšķa žestu, kas veltīts tikai man. Pozitīvā nots – pēc mēģa nemocījos pašpārmetumos, bet biju labā noskaņojumā, kā pēc vērtīgas mācību stundas.

Lai arī ārā kārtējā slapji-tumšā diena, tas man omu nemaitā. Saka, ka šur tur sniegot. Man gan labpatiktos tikai maza salna rītos – lūk, kā šajā manis noknipsētajā kadrā!

14713733_10208641523770470_5875438700815889510_n

Pēc krēslu dizaina izstādes Ķīpsalā mājup pārvedu kaudzīti krāsainu bukletu, kurus šķirstot smelties iedvesmu vai informāciju kādas preces pirkšanai. Kad noskatījos “Latvija var” kādu no 2014.gada raidījumiem, atpazinu izstādē apmeklēto WENDEN stendu – malači, stabili  krēsli un bizness plaukst, gudri vadot. Tiesa gan – ne visi viņu krēsli ērti (hmm, smagi arī). Prieks bija atrast jumpraviešu vīnu, kas Ogrē noteikti jāiegādājas, jo garšo izcili (skat. Vīna ceļš )! Izstādes  pārsteigums Igo trauku, apģērba, salvešu, sveču dizains Igo. Akcents personībai. un jaukā saruna. Patiešām stilīgi un skaisti.

20161005_121100

Atcerējos, ka man ir vēl kas iesakāms, šoreiz nevis mūzikas, bet kino jomā. Neplānoti tiku uz filmas “7 minūtes pēc pusnakts” specseansu. No filmas treilera nav nolasāms, kas no filmas sagaidāms – draudzene vispār bija samērā bezcerīgi noskaseptinasņota, ka būs kaut kas no dīvainas fantastikas un pabriesmīgs. Drīz pēc filmas sākuma negrabēja popkorns, nečāpstinājās čipšotāji un cepumotāji, pat ne klepus (par bērnu īdēšanu nerunājot, jo te bija laimīgā kārtā saradusies lasoša DIENAS kluba publika) – ļaudis aizgrābti, apburti skatījās, uzmanīgi klausījās un klusuma sekundēs šķita, ka neviens neelpo. Maģiska un īpaša sajūta, kad filmas skatīšanās process ir ideāls – nekas nenovērš no galvenā – iedziļināšanās sižeta radītajās emocijās un sevī. PER-FEK-TI! Beigu titru mūzika tikai pasvītroja filmas vērtību manās acīs. Ļaudis, jums pašiem jānoskatās!